Mūsu pensiju kapitālu pamatā veido valsts speciālā budžeta uzturētais pensiju pirmais, kā arī otrais un trešais līmenis, kurus apkalpo Latvijas komercbanku izveidotie pensiju fondi. 

Taču, ja vēlamies uzkrāt cienījamāka apjoma pensiju kapitālu, ir vērts padomāt par potenciāli ienesīgākām privātām investīcijām, sākot ar vienkāršāko – komercbanku piedāvātajiem akciju un fondu apliecību portfeļiem – un beidzot ar tādu modes lietu kā kriptovalūtas.

Svarīgākie aspekti šajā izvēlē ir trīs – ienesīgums attiecībā pret inflāciju, riska līmenis, kā arī ieguldīšanas procesa ērtums un cena. Investīciju iespēju ir teju bezgalīgi daudz, šoreiz tāpēc koncentrēsimies uz katram Latvijas iedzīvotājam darbspējīgā vecumā, nevis – īpaši profesionālim piemērotākajiem variantiem.

Vispirms – ir svarīgi nospraust izejas rādītāju, kuru ikviens ar savu ilgtermiņa noguldījumu noteikti vēlētos apsteigt – proti, inflāciju jeb naudas vērtības zudumu. Pēc CSP datiem, pēdējo piecu gadu laikā – no 2020. gada jūnija līdz šā gada jūnijam – kopējais cenu līmenis Latvijā ir audzis par 42,6%. Ja par atskaites punktu pieņemam desmit gadu periodu – no 2015. gada jūnija līdz 2025. gada jūnijam –, tie ir jau 51,6%. Cik lielas iespējas ar kādu no investīciju instrumentiem ir to apsteigt?

Mūžīgā vērtība – zelts

Dārgmetāli, vērtslietas un visvairāk jau zelts gadu tūkstošiem ir bijis viens no galvenajiem veidiem, kā cilvēki krājuši savu bagātību. Kā "Latvijas Avīzei" norādīja "CBL Asset Management" Portfeļu pārvaldes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis,