12 °C
Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) rosina izvērtēt VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitasuzņēmuma AS "LatRailNet" likvidāciju, nododot dzelzceļa infrastruktūras maksas noteikšanas funkcijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK), informēja Valsts kancelejā.
"LatRailNet" joprojām nav noteikusi trīskāršu dzelzceļa infrastruktūras maksu Krievijas izcelsmes graudaugu kravu tranzītam, norādot uz juridiskajiem un ekonomiskajiem ierobežojumiem. Tādējādi premjers sagaida, ka šie apsvērumi jāpamato ar pārbaudāmiem aprēķiniem par izvēlētā risinājuma efektivitāti un skaidri nosauktiem jautājumiem, kuru risināšanai nepieciešams valdības vai Eiropas Savienības (ES) lēmums.
Kulbergs norāda, ka valdības mērķis ir skaidri definēts — apturēt agresorvalstu graudu tranzītu. "Juridiskie riski ir jāizvērtē, taču ar šķēršļu uzskaitījumu vien nepietiek. No "LatRailNet" sagaidu konkrētu piedāvājumu uzņēmuma kompetences ietvaros, ko var izdarīt, kādā termiņā un ar kādu rezultātu. Ja ar infrastruktūras maksu politisko mērķi sasniegt nevar, tas skaidri jāpasaka un jāpamato, lai valdība var lemt par citiem instrumentiem," viņš min.
Tāpat Ministru prezidents norāda, ka jāpārskata infrastruktūras maksas noteikšanas institucionālais modelis, izvērtējot, vai atsevišķa struktūra LDz koncernā nodrošina nepieciešamo neatkarību un efektivitāti.
Saeima 17. septembrī pieņēma grozījumus Dzelzceļa likumā, kas paātrina infrastruktūras maksas pārskatīšanu un ieviešanu. Uzņēmums "LatRailNet" tika aicināts izvērtēt iespēju paaugstināt maksu līdz trīskāršam līdzšinējās maksas apmēram.
Kulbergs atzīmē, ka uzņēmuma sniegtie juridiskie argumenti ir rūpīgi jāizvērtē. Taču, ja ar infrastruktūras maksu nevar sasniegt izvirzīto mērķi, ministriem jāiesniedz cits tiesisks risinājums, tostarp nepieciešamības gadījumā jāvirza grozījumi likumos un jāsagatavo nacionālās sankcijas.
Ministru prezidents uzsver, ka ierobežojumi ir jāsaskaņo Baltijas valstu un ES līmenī, lai agresorvalstu kravas nevarētu tos apiet, pārorientējoties uz kaimiņvalstu dzelzceļiem un ostām.
Kulbergs norāda, ka
Igaunijas valdības lēmums aizliegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes graudu tranzītu ir nozīmīgs solis kopīgā Baltijas drošības politikā.
Vienlaikus jāņem vērā, ka, pēc Igaunijas Ārlietu ministrijas informācijas, Krievijas graudu tranzīts caur Igauniju līdz šim bijis gandrīz neesošs. Tādēļ aizliegumam galvenokārt ir preventīvs mērķis, kas ir nepieļaut jauna Krievijas graudu eksporta maršruta izveidošanos.
