Neesot pareizs iespaids, ka var tā vienkārši aizbraukt uz Briseli un kaut ko sarunāt, intervijā "Latvijas Avīzei" pauž iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Vai varat izskaidrot, kāpēc Igaunija ir saņēmusi izņēmuma statusu no ES Migrācijas pakta tā sauktā solidaritātes mehānisma, bet Latvija ne? Kas igauņiem ir atšķirīgs?

R. Kozlovskis: Divi rādītāji, kas tiek ņemti vērā, grupējot valstis, ir, pirmkārt, patvēruma pieteikumu skaits un, otrkārt, uzņemto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits pret valsts IKP un iedzīvotāju kopējo skaitu. Igaunijai tie bija lielāki, jo tur iedzīvotāju skaits ir mazāks.

Un kā ar Čehiju, Austriju, Horvātiju, kas tāpat saņēma šo izņēmumu? Tur arī ir vairāk ukraiņu?

Čehijā noteikti, par pārējām uzreiz nevarēšu pateikt.

Vai migrācijas spiediens uz robežas ar Baltkrieviju, ko jau piecus gadus piedzīvo Latvija, Polija un Lietuva, vispār netika ņemts vērā, pieņemot šos lēmumus?

Tas tiek ņemts vērā, jo Latvija no Eiropas ir saņēmusi 140 miljonus robežas izbūvei tieši tāpēc, ka mums ir šis spiediens. Ieguldot skaidrojošo darbu, mēs esam saņēmuši būtisku atbalstu, un, piemēram, tagad no šīs naudas pilnībā tiek finansēta tā sauktās viedās infrastruktūras izbūve uz robežas ar Baltkrieviju un daļēji arī uz robežas ar Krieviju. Ja runā par Migrācijas paktu, tad, izstrādājot šo pakotni, pie kuras darbs notika vairākus gadus, argumenti par situāciju uz mūsu robežas netika ņemti vērā. Arī Polijas gadījumā tas netika vērtēts. Protams, mēs turpināsim strādāt ar Eiropas Komisiju, lai uz priekšu to ņemtu vērā.