Nedēļas sākumā vienlaikus notika Ārlietu komisijas sēde, kurā skatīja ar Stambulas konvencijas denonsēšanu saistītos priekšlikumus, un Budžeta un finanšu komisijas sēde. 

Tās darba kārtībā bija nākamā gada valsts budžeta projekts. "Ārlietu komisijā bija četras televīzijas kameras, bet Budžeta komisijā – tikai viena," ar nožēlu secināja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis. Viņš kā Budžeta komisijas deputāts būtu vēlējies, lai politiķu darba kārtībā uzsvars ir uz budžeta jautājumiem un sabiedrība pamanītu, ko ZZS ir panākusi, piemēram, nosargājot vairāk nekā 30 lauku skolas, kas varēšot turpināt darboties.

Taču priekšplānā tagad ir diskusijas par Stambulas konvenciju. Process, kuru ZZS izraisīja, lai atgādinātu vēlētājiem, ka ir uzticīga konservatīvajām vērtībām, ir kļuvis nevadāms. Atbalstot opozīcijā esošās "Latvija pirmajā vietā" ierosinājumu izstāties no Stambulas konvencijas, ko šī koalīcija ratificēja 2023. gada nogalē, ZZS pat varbūt neiedomājās, cik plašus apmērus šie strīdi iegūs. Neoficiāli zināms, ka