Kas notiek migrantu slēgtajās sarakstēs? Aktīviste atklāti stāsta par redzēto

Irēna Saatčiana ir aktīva sociālo tīklu lietotāja, viņas ieraksti piesaista uzmanību, jo tajos atklāts, kas notiek migrantu iekšējās sarakstēs vietnēs "WhatsApp", "Telegram" u. c. Kā viņa tur nonākusi un ko secina no šīm sarakstēm?

Sociālo tīklu lietotāji jūs ir pamanījuši kā cilvēku, kuram ir iekšējā informācija no citiem neredzamās tumšās zonas – legālo un nelegālo migrantu sarakstēm. Bet ārpus tā neko īsti par jums nezinām. Pastāstiet par sevi, lūdzu.

I. Saatčiana: Dzīvoju laukos, netālu no Rīgas. Vēroju sabiedriski politiskos procesus, bet, kad nepieciešams, tajos arī iesaistos. Man rūp Latvijas daba, tāpēc bieži iestājos par vides un ekoloģijas jautājumiem, bet arī valsts nākotne kopumā man ir svarīga, it īpaši, ja runājam par latviešu tautas dzīvotspēju. Man ir divi skolas vecuma bērni – meita un dēls. Brīvajā laikā lasu grāmatas un ceļoju.

Interneta dzīlēs atradu, ka esat bijusi aktīva publicistikā, bet tad pazudāt.

2015. gadā atgriezos no Nīderlandes. Esmu dzīvojusi tur gadus septiņus. Ārpus tā esmu legāli sezonāli strādājusi Kiprā, Lietuvā, Igaunijā, Portugālē. 2008. gadā esmu veidojusi reportāžu laikrakstam "Diena" par Libānas bēgļiem, kā arī esmu ziņojusi savām acīm redzēto no Sīrijas. Esmu redzējusi un dzīvojusi dažādās kultūrās. Piedalījos arī grāmatu sagatavošanā par dažiem visai odioziem politiķiem. Bet tas bija sen. Tā ir cita dzīve.

Kā vispār jūs nokļuvāt šajās slēgtajās grupās? Kas bija impulss, kura dēļ nolēmāt sākt tās monitorēt?

Pirms diviem gadiem man nozaga elektrisko velosipēdu, apmēram tādu, ar kādiem pārvietojas tā dēvētie ēdienu kurjeri, bet policijai pagalam nevedās ar tā atrašanu, un divritenis nav atrasts līdz pat šai dienai. Tas bija lielisks divritenis, un nolēmu, ka meklēšu pati. Skatoties internetā, kur Latvijā varētu būt vairāk elektrisko velosipēdu, atradu "Instagramā" vienu uzņēmumu, kas tos gan iznomā, gan remontē. Kontaktos bija saite uz šī uzņēmuma "WhatsApp" grupu, un es tai pievienojos cerībā atrast kādu pavedienu sava velosipēda meklējumos.

Kā izdevās iekļūt tik daudzās, šķiet, vairāk nekā desmit, slēgtās grupās, kurās svešiniekus parasti neuzņem?

Sev par pārsteigumu, divriteņu nomas uzņēmuma grupā ieraudzīju tieši angliski runājošus cittautiešus. Izrādījās, ka tie ir trešo pasaules valstu migranti, tostarp nelegālie, daudzi no kuriem ar nomas elektrovelosipēdiem izvadā ēdienus kā "Bolt" un "Wolt" platformu sadarbības partneri. Tā kā grupā notika sarunas par daudzām tēmām, ne tikai par velosipēdiem, un grupas dalībnieki dalījās ar saitēm uz citām "WhatsApp" grupām, es pievienojos arī tām. Jau tajā pašā brīdī apzinājos, ka faktiski dodos svešā, nezināmā pasaulē. Zināju, ka būs interesanti, bet neiedomājos, ka būs tik interesanti.

Kāda ir šo grupu ikdiena? Kas ir aizdomīgākie temati un darbības, ko tur novērojat?

Ikdienā visvairāk ir sadzīvisku darījumu. Migranti viens otram pārdod telefonus, automašīnas, mēbeles, meklē un piedāvā īres dzīvokļus, sniedz friziera pakalpojumus, maina valūtu. Notiek arī brīdināšana par policijas reidiem migrantu dzīvesvietās. Ir ļoti daudz nelegālas nodarbinātības, pat savstarpēja attiecību kārtošana un izrēķināšanās, apejot valsts tiesībsargājošās iestādes. Esmu redzējusi viltotu dokumentu piedāvājumus, konkrētāk, grupu lietotāji publicēja pašreklāmu, ka varot izgatavot Rumānijas autovadītāja apliecību. Daudz redzēta ir starpniecības pakalpojumu reklamēšana Latvijas darba, tūrisma vai studiju vīzas iegūšanā, nemainīgi bieža ir tirgošanās ar "Wolt" un "Bolt" platformu lietotāju identitātēm.

Ir bijuši mēģinājumi savervēt cilvēkus it kā algotam darbam Krievijā un tās satelītvalstīs. 

Migranti krāpj arī cits citu ar teju sportisku azartu – izplatīta shēma ir nenotikusī valūtas maiņa, kad viens pārskaita Indijas rūpijas, pretī gaidot un nekad nesagaidot eiro. Tāpēc pēdējā laikā visi migrantu valūtas maiņas darījumi notiek klātienē, tikšanos sarunājot "WhatsApp".

Izplatīta ir jaunu migrantu iekšā vilkšana, nodibinot uzņēmumu Latvijā. Jaundibinātais uzņēmums uzreiz aicina darbā trešo valstu iedzīvotājus, kuri uz šī pamata var iegūt darba uzturēšanās atļauju. Šo uzņēmumu pamatkapitāls vienmēr ir smieklīgi mazs, un tie izvieto darba sludinājumus, meklējot indiešu ēdienu pavārus, zinot, ka tik specifiskai vakancei diez vai pieteiksies vietējie iedzīvotāji, paverot iespēju trešvalstnieku migrācijai. Noteikumi atļauj nodarbināt trešvalstniekus tikai tad, ja attiecīgajā profesijā nevar atrast vietējos darbiniekus.

Tāpat esmu manījusi Latvijai, manuprāt, naidīgas nevalstiskās organizācijas centienus apmācīt migrantus, kā termiņuzturēšanās atļauju pārvērst par pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Šim nolūkam šovasar tika organizēts bezmaksas kurss šrilankiešiem ar norises vietu Āgenskalna tirgū Rīgā.

Jūs pavisam nesen ielikāt ierakstu ar ekrānuzņēmumu, kur persona meklēja nelegālo migrantu pārvadātāju no Latvijas robežas.

Tā ir informācija no "Telegram" uzbeku grupas. Pagaidām ar šo grupu tikai iepazīstos, jo man ir jālieto tulkošanas programmas, lai saprastu, kas tiek rakstīts. Bet domāju, tur būs jauni atklājumi. Jau šobrīd tur redzēju sludinājumu, kur kāds uzbeks centās pārdot citiem cigaretes bez Latvijas akcīzes markām.

Vai redzat atšķirību starp legālo un nelegālo imigrantu interesēm? Kurā brīdī legāla diskusija par dzīvi jaunā valstī pārvēršas par kaut ko nelikumīgu?

Katrā grupā noteikti ir gan legāli, gan nelegāli migranti. Piemēram, lielākajā no manis monitorētajām grupām ir vairāk nekā 900 dalībnieku, ieskaitot mani (smejas). Pavisam nesen kāds no maniem "X" sekotājiem padalījās ar saiti uz Latvijas uzbeku migrantu grupu "Telegram". Tajā ir desmit tūkstoši dalībnieku.

No "jaunās valsts" – Latvijas – migrantus neinteresē tikpat kā nekas. Dažreiz viņi padalās ar Latvijas mediju ziņu virsrakstiem, kuros pieminēti migranti, indieši, ēdienu kurjeri. Viņus neinteresē, kā mēs dzīvojam. Savukārt legāla diskusija par nelegālu pārvēršas vienā mirklī, jo dalībnieku ir daudz un pietiek vienam apjautāties, vai kāds viņam izīrētu savu ēdiena kurjera identitāti, lai citi jau uzreiz steigtos ar saviem piedāvājumiem. Kā tas notiek? Migrants, kuram ir pamats legāli uzturēties Latvijā, reģistrējas "Wolt" vai "Bolt" lietotnē, norādot savus personas datus un bankas kontu. Abas piegādes platformas ņem pretī arī ārzemju banku kontus. Kad ēdienu kurjera konts gatavs, var sākt to iznomāt tiem migrantiem, kuri te ir nelegāli un nevar iegūt pašnodarbinātā statusu, tātad paši nevar tādu atvērt. "Bolt" konta īre mēnesī maksā no 60 eiro, bet "Wolt" – no 100 eiro. No viena konta braukā vairākas personas, tā ka mēs nekad nevaram būt pārliecināti, kā sauc konkrēto cilvēku, kas piegādā ēdienu. Īpaši bīstami tas ir tāpēc, ka ēdienu kurjeru rīcībā ir viņu klientu adreses, ar visiem kāpņu telpu ieejas kodiem, viņi zina, kuros dzīvokļos dzīvo, piemēram, mātes ar maziem bērniem, kur pa dienu vai pat vispār mājās nav neviena vīrieša.

Kādu tautību migranti visbiežāk sastopami šajās grupās? Kādas ir galvenās atšķirības starp viņiem?

Vairākumā ir indieši un uzbeki, bet netrūkst arī migrantu no Šrilankas, Nepālas, Pakistānas, Bangladešas, Azerbaidžānas, retāk – Marokas, Alžīrijas, Afganistānas. 

Indieši ir visaktīvākie, bet nelegālos migrantus visās grupās var atpazīt uzreiz. Viņi uzreiz lūdz, lai viņiem palīdz atrast darbu un gultasvietu, visbiežāk viņiem vēl nav telefona numura ar Latvijas valsts kodu.

Vai sarakstēs redzat vietējos?

Jā, visbiežāk tie ir dzīvokļu izīrētāji, bet esmu manījusi autoapkopes piedāvājumu no vietējā, ir arī pa kādam vietējam ēdienu kurjeram, piemēram, grupā "Wolt&Bolt Latvija". Šīs grupas administratori pēc manām publiskajām aktivitātēm ir mainījuši veidu, kā pieteikties grupā.

Jūs ikdienā redzat lietas, kas robežojas ar kriminālu pasauli. Vai esat jutusies apdraudēta, un vai ir bijuši brīži, kad šķita, ka jūsu reālā identitāte ir atklāta?

Esmu labi noslēpusies. Mans "WhatsApp" profils nekā neliecina par manu identitāti. Bail man nav, lai migranti baidās no manis! Viņi man neko nevar izdarīt. Esmu redzējusi, kā migranti bezspēcīgā sašutumā plosās pa savām grupiņām, apspriežot manas publikācijas, bet tā arī neko nespējot iesākt.

Vai ar jūsu rīcībā esošo informāciju un ekrānuzņēmumiem ir pietiekami, lai tiesībsargājošās iestādes – policija, robežsardze – varētu uzsākt reālu izmeklēšanu? Kāda ir viņu atsaucība, kad vērsāties pie viņiem?

Ceru, ka iestādes jau sen atrodas visās migrantu grupās un, pateicoties pašu iegūtajai informācijai, operatīvi novērš migrantu veiktās antisociālās vai pretlikumīgās darbības. Vietnē "X" es dažreiz atzīmēju amatpersonas vai iestādes, bet es zinu, ka viņi tāpat mani lasa. Tas, vai un ko atbildīgās iestādes dara tālāk ar informāciju, jau ir ārpus manas ietekmes zonas.

Man neviena iestāde palīdzību nav prasījusi, bet esmu sūtījusi oficiālu iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Kāds nekustamo īpašumu biznesmenis aktīvi reklamējās migrantu grupās, izīrēdams dzīvokļus Rīgas centrā, katrā istabā pa vairākām gultām, citreiz pat divos stāvos, dažādās adresēs. Tad es lūdzu VID, lai pārbauda, kas tur īsti ir – īres dzīvoklis vai tomēr nelegālo migrantu hostelis.

Vienā no pirmajiem ierakstiem "X" es publicēju ekrānuzņēmumu no migrantu grupas ar migranta vārdu, uzvārdu un telefona numuru, kur viņš prasa citiem migrantiem, vai "Origo" apkārtnē šobrīd notiek policijas reidi. Vai tā bija iestādēm noderīga informācija, nezinu.

Piemēram, nesenais gadījums, kad Pārtikas un veterinārais dienests atklāja nelegālu pārtikas fasēšanas uzņēmumu – es par to biju rakstījusi "X" jau tajā brīdī, kad migrantu grupā kāds indietis tikai meklēja darbiniekus nakts maiņām augļu fasēšanai. Bez jebkādām veselības pārbaudēm, bez izziņām, kas atļautu strādāt ar pārtiku, pieļauju, ka arī bez darba līgumiem. Toreiz mans ieraksts ieguva lielu popularitāti, varbūt tas palīdzēja pielikt punktu konkrētajam nelegālajam biznesam.

Vai ir kāds konkrēts gadījums vai stāsts no šīm grupām, kas jums personīgi iespiedies atmiņā kā visspilgtākais vai satraucošākais?

Gadījums ar bērniem Rīgas centrā, kurus vārdiski uz ielas aizskāra un nofilmēja kāds indiešu migrants. Pēc tam viņš šo video ielika "WhatsApp" grupā, tā es uzzināju par notikušo un informēju sabiedrību savā "X" kontā. Toreiz citi migranti aprāja viņu, ka izlicis tādu video, bet vairāk tāpēc, ka tādējādi latvieši no manis uzzināja par viņa izdarīto, nevis tāpēc, ka izdarītais būtu slikts pats par sevi. 

Migrantiem sarakstes grupās nav ne mazākās empātijas pret latviešiem, viņu starpā valda pārliecība, ka viņi ir tie, kas te vienīgie vispār strādājot, darot smagu, nepieciešamu darbu. Man uzreiz ir jautājums – kādu? Izvadā kebabus un viens otram dzen bārdu? 

Migrantu kopienā 99% gadījumu tiek darīti tie darbi, kas vajadzīgi viņu pašu kopienas pastāvēšanai. Neesmu migrantu grupās redzējusi nevienu ārstu vai inženieri.

Ko plānojat darīt ar šo apjomīgo informācijas bāzi tālāk, un kāds ir jūsu galvenais mērķis – vai tā ir sabiedrības izglītošana vai vēlme panākt reālas izmaiņas likumdošanā un drošībā?

Esmu ielaidusi migrantu grupās vēl latviešus, kuri, tāpat kā es, pieskata tur notiekošo. Daudzi no maniem sekotājiem "X" izteica šādu vēlmi, un atliek cerēt, ka starp tiem bija arī kāds tiesībsargājošo iestāžu darbinieks inkognito. Kad pagājušā gada decembrī pirmo reizi informēju sabiedrību par migrantu grupās notiekošo, apzinājos, ka neviens vēl nezina to, ko nejauši esmu uzzinājusi es. Tā ir milzīga atbildība, es nedrīkstēju kļūdīties, nedrīkstēju neko noklusēt. Tomēr, redzot lielo atsaucību no lasītāju puses, sapratu, ka manas ziņas no "melnās pasaules" ir vajadzīgas. Latviešiem ir tiesības zināt, kas iemitinājies viņiem blakus. Es nevis vēlos, bet kategoriski pieprasu, lai likumos tiktu veiktas izmaiņas, pilnībā apturot gan legālo, gan nelegālo migrāciju no trešajām pasaules valstīm. Latvijai vajag latviešu studentus, nevis svešiniekus, kas piesedzas ar "studenta" statusu. Augstskolām līdzīgie nodibinājumi pastāv tikai peļņas gūšanai, tie ir vieni no vārtiem, pa kuriem Latvijā ieplūst neierobežoti daudz Indijas un citu trešo valstu pilsoņu uz palikšanu.

Jūs sabiedrisko iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" esat rosinājusi iniciatīvu pret halāla kaušanu. Vai tas ir mēģinājums novilkt sarkano līniju tam, cik tālu mūsu sabiedrībai būtu jāpielāgojas citu kultūru ienācējiem?

Iniciatīva, kas savākusi jau vairāk nekā trīsarpus tūkstošus parakstu, tapusi sadarbībā ar biedrību "Pārmaiņas Latvijā", un, jā, viennozīmīgi tiek vilktas šīs sarkanās līnijas, šajā gadījumā – islāmistu tiesībām ir jābeidzas tur, kur sākas dzīvnieku tiesības. Latvijā nav pieņemts spīdzināt kaujamo lopu, nolaižot tam asinis bez apdullināšanas. Savukārt, pielāgojoties svešu kultūru ienācējiem, apdraudēta ir ne tikai latvietība, bet visas civilizētās pasaules pastāvēšana.

Jūs minējāt, ka astoņus gadus dzīvojāt Nīderlandē. Arī tur ir ļoti aktīva migrācija.

Tas bija briesmīgi. Uzmācīga islamizācija ar visām līdzi nākošām problēmām un cilvēku pasīva pakļaušanās. Un es domāju, nē, tas nekad, nekad nenotiks Latvijā, bet te nu mēs esam. Viens no iemesliem, kāpēc es atgriezos Latvijā, bija tieši lielais un neiederīgais trešo pasaules valstu pilsoņu daudzums eiropeiskajā sadzīvē – veselības aprūpes iestādēs, veikalos, uz ielām. Tagad Nīderlandē ir vēl ļaunāk. Latvija nav ne Francija, ne Vācija, ne Nīderlande, kur ir miljonu tautas. Mēs esam maz, un mūs noskalot ir dažu gadu jautājums.

Bet lēmumi ir elites rokās. Jūs arī minējāt, ka ir vietējie cilvēki, kas ļoti labi nopelna ar šo migrāciju. Un tiem, kas labi nopelna, ir lobijs politikā.

Ievedot trešo pasauli, paši kļūsim par trešo pasauli. Nekāda nauda neatsvērs to kaitējumu, ko Latvijai, lēnām atgūstoties no Padomju Savienības laikos ievesto migrantu masām, nodarīs jaunie migranti no vēl eksotiskākām, ar eiropeisko dzīvesziņu nesavienojamām kultūrām.

Ko dara policija

• "Latvijas Avīze" vērsās pie Valsts policijas, jautājot, vai šādas trešo valstu pilsoņu sarakstes grupas sociālajos tīklos tiek uzraudzītas un kas tiek darīts saistībā ar minētajām nelegālajām darbībām.

Valsts policijas sabiedrisko attiecību vadītājas vietniece Ilze Jurēvica: "Nevaram publiski atklāt un detalizētāk komentēt par Valsts policijas pielietoto metodiku un taktiku dažādu likumpārkāpumu interneta vidē uzraudzības jomā, taču varam apliecināt, ka Valsts policija ikdienā veic Latvijas interneta vides satura monitoringu, gan pašiem fiksējot iespējamus likumpārkāpumus, gan saņemot no iedzīvotājiem sūtītas ziņas un informāciju par dažādiem iespējamiem pārkāpumiem atklātos interneta resursos un dažādos privātas saziņas kanālos, arī slēgtās grupās. Valsts policija atbilstoši kompetencei informāciju pārbauda."

• Pērn Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks rosināja pastiprināt nelegālo migrantu kontroli Rīgā. Rīgas pašvaldības policijai "Latvijas Avīze" vaicāja, kā ar to veicas.

Rīgas pašvaldības policijas galvenā komunikācijas speciāliste Ieva Lukaža-Apalupa: "Latvijā ieceļojušo personu likumīgo iemeslu uzturēties valstī un informāciju par iespējamām aizdomīgām personām Rīgas pašvaldības policija aizvien turpina pārbaudīt ikdienas darba režīmā un kopā ar sadarbības partneriem, piemēram, Valsts robežsardzi.

Kopš 2025. gada rudens pašvaldības policija veikusi 963 tematiskās pārbaudes gan ikdienas patruļās, gan sniedzot atbalstu sadarbības institūcijām. Šogad līdz šim pašvaldības policijas redzeslokā nonākuši vairāk nekā 2700 ārvalstu pilsoņu (redakcijas piebilde: RPP pārstāve precizē, ka šie nav tikai trešo valstu pilsoņi; šajā skaitā ietilpst jebkādi ārvalstnieki), no tiem 17 personām konstatētas problēmas ar uzturēšanos valstī, tās tālāk nodotas Valsts robežsardzei. Valsts policijai saistībā ar dažādiem noziedzīgiem nodarījumiem 2026. gadā nodoti 75 ārvalstu pilsoņi.

Latvijā ieceļojušās personas visbiežāk pašvaldības policijas redzeslokā nonāk saistībā ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, retāk saistībā ar aizdomām par nelikumīgu uzturēšanos valstī, trokšņošanu un makšķerēšanas noteikumu pārkāpumiem. Lielākoties šīs personas ir Indijas, Krievijas, Uzbekistānas, Lietuvas, Šrilankas pilsoņi."

Aizdomās turētie trešo valstu pilsoņi

Kopumā par aizdomās turētajām personām 2025. gadā atzīti 244 trešo valstu pilsoņi*. 2026. gada 1. ceturksnī - 57 trešo valstu pilsoņi (kas ir 2,2% no Valsts policijā par aizdomās turamajām atzīto personu kopējā skaita), no tām 89% - vīrieši, 11% - sievietes.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Ēdiena piegādes kurjeru pārbaudes 2025. gadā

Veikto reidu skaits – 150

Pārbaudītie kurjeri un to transportlīdzekļi – 6244

Pārbaužu laikā konstatēti 693 pārkāpumi, no tiem:

- pārkāpumi ceļu satiksmes jomā – 670

- uzturēšanās Latvijā bez derīgas uzturēšanās atļaujas – 8

- pārkāpumi imigrācijas jomā – 14

- meklēšanā esošas personas – 1

Dati: Valsts policijas 2025. gada pārskats

Ruks: "Situācija neļauj mums laisties snaudā."

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" šā gada 23. jūlijā tika intervēts Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, kuram žurnālistes vaicāja arī par migrantu izdarītajiem noziegumiem Latvijā un sabiedrības attieksmi pret migrantiem.

A. Ruks: "Statistika liecina, ka migrantu pastrādāto noziegumu skaits nav pieaudzis. Ir kādi četri gadījumi, kad noziedzīgās darbībās iesaistīti indieši. Pārsvarā tomēr ir Krievijas, Ukrainas valstspiederīgie, arī Uzbekistānas un Moldovas valstspiederīgie. Ja runā par pakistāņiem un tamlīdzīgiem, tad to ir salīdzinoši maz. Bet tas neļauj mums laisties snaudā, un nevar gaidīt, ka nākotnē situācija nevarētu mainīties. [..] Man viennozīmīgi ir prioritārs jautājums – nepieļaut trešo valstu pilsoņu noziedzīgas un cita veida likumpārkāpumu izpausmes mūsu valstī. Lielākā problēma pagaidām ir administratīvie pārkāpumi, tas saistīts ar uzvedības kultūru, piemēram, braukšanas kultūru. Protams, ja mēs paraugāmies no kriminoloģiskā viedokļa un arī citu valstu – Skandināvijas, Centrāleiropas – pieredzes, redzam: ja ļauj nostiprināties plašām šīm diasporām, attiecīgi tas ir laika jautājums... [..] Vienlaikus mēs redzam, kas notiek Rīgas centrā, kas mums, mūsu konservatīvajai sabiedrībai, varbūt nešķiet īpaši labi un patīkami, proti, [tur apgrozās] cilvēki, kas acīm redzami ir ieceļojuši no eksotiskām valstīm.

Mūsu pārbaudes tiek veiktas regulāri, ļoti daudz pārbaudīto kopā ar pašvaldības policiju, robežsardzi. Pārbaudes nav saistītas ar politisko kaut kādu kursa maiņu, mēs to darām jau ilgstoši. Mēs to darām pastiprināti no 2025. gada sākuma. [..]

Skaidrs, ka cilvēkos tas raisa bažas. Es ļoti labi izprotu, kā ir dzīvot kaimiņos, ja tur, piemēram, koncentrēti citu zemju pārstāvji ar citu kultūru, izpausmēm. Tas temats, protams, ir plašāk tverams. Mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts, esam uzņēmušies starpvalstu saistības, arī migrācijas jomā. Vienlaikus es atgādinu: nedrīkst malā palikt jautājums par vispārējām cilvēktiesībām. To, ka cilvēks izskatās citādi vai runā citā valodā, vai klausās citu mūziku, es kā policists (man tas ir arī iekalts augstskolā) un kā cilvēks respektēju. Taču nav nekādas tolerances pret likumpārkāpumu izpausmēm. Bet tas, ka Latvijā tagad ir vairāk šo cilvēku [imigrantu], tas ir cits jautājums. Tā ir valsts migrācijas politika – cik tiek ļauts šeit būt tiem, kas studē Latvijā, cik ir darba atļauju utt. [..] Tie ir politiķu, ne policistu jautājumi."