Šis raksts nebūtu tintes un papīra vērts, ja premjerministrs Krišjānis Kariņš pēc prezidenta vēlēšanu peripetijām būtu atkal iejūdzies valsts darba ilksīs, sekmīgi organizējot tālākās valdības gaitas, un "Jaunās Vienotības" topa politiķi pārtrauktu nebeidzamās tirādes, ka mirstot vai nost aiz vēlmes paplašināt koalīciju, tādā veidā radot "jauno dinamismu". 

Abiem pašreizējiem līdzgaitniekiem esot jābeidz stīvēšanās un jāpiekrīt papildspēku nākšanai talkā, lai tādējādi piecpartiju savienībā valdību sagrābtu enerģētiskais taifūns un tā pārvērstu Latviju augšup lidojošā ekonomiskā tīģerī.

Premjers ir pārsteigts, ka vienotībnieku satriecošai idejai atsaucas īgni, sapīkuši partneru viepļi, nevis līksmi, priecīgi, ziboši acuskati, un izbrīnīts, kāpēc koalīcijas biedri ignorē "JV" rīkotās valdības papildināšanas sarunas, kas esot "slikts žests un augstprātības pazīme". Ja vienotībnieki sola intensificēt ieņemto kursu, kas ved uz valdības darba paralizēšanu un destabilizāciju, tad jātērē papīrs, tinte un vēlreiz jāsaista lasītāju uzmanība, izskaidrojot elementārākās pamatlietas.