Kas ar mums, latviešiem, notiek! Atceros mutē satekošo saldo siekalu garšu, ar kādu vesels mežs izslāpušu ļaužu pirms 35 gadiem klausījās Viļņa Baltiņa pārliecinātajā stāstījumā, ka jāatjauno Latvijas Olimpiskā komiteja, ka latviešu sportsmeni drīz startēs kā vasaras, tā ziemas spēlēs sarkanbaltsarkanās krāsās, pārstāvot savu valsti, par godu uzvarām atskaņojot savu himnu. 

Toreiz neviens neprasīja – a cik tas maksās? Toreiz katrs kā mācēdams centās iet palīgā ūsainajam airētājam, kurš ar nerimtīgi gruzdošu temperamentu urdīja un urdīja, līdz aizairēja Latviju līdz olimpiskai Barselonai un Albērvilai. Saraudinātas patriotiskas sievietes LOK lietai ziedoja zeltlietas no rotu lādītēm, vīra cilvēki priecīgi līdz ausu galiem skatījās olimpisko spēļu atklāšanas parādes, kurās pirmoreiz pēc ilgiem laikiem soļoja viņi. Mūsējie! Latvijas izlase!