Lidojumos dažkārt redzam šādu ainu – ir nakts, lidmašīnas salonā izdzēsta gaisma, un lielākā daļa pasažieru guļ vai skatās filmas. 

Tomēr vienmēr atrodas daži cilvēki, kuri priekšā esošajā monitorā vēro lidojuma maršrutu. Atzīšos, arī man piemīt šāda vājība – sekot līdzi lidmašīnas atrašanās vietai. Vienlaikus es labi apzinos, ka no manis pašreiz pilnīgi nekas nav atkarīgs. Ja viss ritēs, kā plānots, lidmašīna nosēdīsies paredzētajā laikā. Psiholoģijā ir tāds termins – "kontroles ilūzijas sindroms". Tas izpaužas cilvēka neapzinātā tieksmē uzskatīt, ka viņš kaut kādā veidā spēj ietekmēt, kontrolēt notikumus, kuri patiesībā no to vērotāja nav atkarīgi ne mazākajā mērā. Lidmašīnas pasažieri nekādi nespēj ietekmēt lidojumu. Ja nu vienīgi lūdzot Dievu, ko, starp citu, daudzi arī dara.

Digitālajā laikmetā kontroles ilūzija jau ieguvusi garīgas epidēmijas apmērus, kas robežojas ar apsēstību. Internets devis iespēju nepārtraukti sekot līdzi laika apstākļu prognozei, bankas konta stāvoklim, atlaižu piedāvājumiem lielveikalos, ieskatīties sociālajos tīklos. Varbūt kāds beidzot atcerēsies par mani, uzrakstīs?