Imants Jurevičius Valsts probācijas dienestu vada nedaudz vairāk kā divus gadus – kopš 2022. gada marta. Bet jau pirms tam vairākus gadus strādājis šajā dienestā. 

No nākamā gada 1. janvāra stājas spēkā likuma grozījumi, kas probācijai piešķirs lielāku nozīmi nekā līdz šim. Tas arī bija iemesls šai intervijai, kurā runājām par to, ko dara Probācijas dienests, ko nozīmē probācijas uzraudzība un sabiedriskie darbi.

Par laimi, ar Probācijas dienestu saskārusies mazākā sabiedrības daļa, bet ikvienam var gadīties dažādi likteņa pavērsieni, tāpēc nebūs lieki sarunas sākumā atgādināt par šīs iestādes darbības būtību.

I. Jurevičius: Probācijas dienests ir viena no divām kriminālsodu izpildes institūcijām. Otra ir cietumu sistēma. Mūsu dienests koncentrējas uz soda veidiem, kas nesaistās ar brīvības atņemšanu. Strādājam ar cilvēkiem, kas atrodas sabiedrībā un izcieš dažāda veida kriminālsodus: sabiedriskos darbus, nosacītus sodus, papildus sodus. Uzraugām cilvēkus, kas par labu uzvedību pirms termiņa iznāk no ieslodzījuma vietām, tāpat nosacīti atbrīvotos no kriminālatbildības. Strādājam ar bērniem un jauniešiem. Klienti mums ir no 11 gadu vecuma – audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu ietvaros – līdz pat sirmam vecumam.

Sava darba metodes cenšamies pielāgot katra cilvēka vajadzībām. Sadarbojamies ar prokuratūru, tiesu, kam rakstām izvērtēšanas ziņojumus par cilvēkiem, kas palīdz pieņemt lēmumus: likt vai nelikt cilvēku cietumā, ja nelikt, tad kādas ir alternatīvas, vai tas būtu konkrētam cilvēkam un sabiedrībai atbilstošs.

Visās kriminālprocesa stadijās īstenojām izlīgumu: ja vainīgais un cietušais ir brīvprātīgi ieinteresēti abpusēji izrunāties un atrisināt konfliktsituāciju. 

Tādu izlīgumu pagājušajā gadā bija vairāk nekā 1200.

Pirms gadiem divdesmit uzskatījām, ka Probācijas dienesta galvenais uzdevums ir padarīt sabiedrību drošāku, bet tagad – ne tikai drošāku, bet arī labāku un gudrāku. Ir prātīgi dot iespējas cilvēkiem atgriezties sabiedrībā. Kriminālsodu izpildes sistēmai ir jānāk par labu sabiedrībai, nevis sabiedrība jādzen iekšā vēl lielākā bedrē. Ja varam palīdzēt cilvēkiem savā dzīvē mainīties uz labo pusi, iekļauties sabiedrībā, tad mums jāizmanto visas iespējas. Tas nāks par labu gan konkrētiem cilvēkiem, gan sabiedrībai kopumā.