Izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas piedāvājums "ārstēt" skolu sistēmas Ahilleja papēdi – 7. līdz 9. klašu posmu – ir racionāls, bet vienlaikus revolucionārs un Latvijas realitātei neatbilstošs. Kāpēc tā? 7. līdz 9. klašu posmā tiešām ir nesaprātīgi plaša skolu izvēle, jo šo klašu skolēni var mācīties gan 269 pamatskolās, gan gandrīz visās 298 vidusskolās (2022. gada dati. – I. K.). 

Jau gadiem runāts, ka tieši sākumskolas posmam, tātad tam, kurā var mācīties no 1. līdz 6. klasei, jābūt vistuvāk bērna mājām, taču realitātē Latvijā ir vien pussimts sākumskolu, kaut tieši šajā izglītības līmenī vajag vismazāk skolotāju, jo viens pedagogs var mācīt daudzus mācību priekšmetus.

7. līdz 9. klase turpretī ar klases audzinātāju, fizkultūrieti un mūzikas skolotāju vairs pilnīgi noteikti neiztikt, turklāt kļūst nepieciešami visdeficītākie skolotāji – tie, kuri māca fiziku, ķīmiju un bioloģiju. Šīs mācību stundas ir ļoti svarīgas, taču to ir salīdzinoši maz. Mazās skolās šo mācību priekšmetu skolotājiem ir teju neiespējami nodrošināt pilnu darba slodzi: tāpēc viņi piebrauc no citām skolām vai arī šos dabaszinātņu priekšmetus pasniedz skolotāji, kuru pamatspecializācija ir cita, vai arī tos māca pedagogi, kam ir maza slodze, līdz ar to maza alga un ļoti liela vēlme piketēt un lamāt valdību.