No šā gada 1. augusta stāsies spēkā stingrākas prasības alternatīvo smēķēšanai paredzēto produktu ievešanai un tirgošanai, bet uz to iepakojuma tiks izvietoti brīdinājumi par ietekmi uz veselību un klāt būs pievienota informatīvā lapiņa ar norādēm par iespējamu nevēlamu iedarbību, pieraduma izraisīšanu un toksiskumu. Pētījumi liecina, ka Latvijā trešdaļa elektronisko cigarešu, karsējamās tabakas vai nikotīna spilventiņu lietotāju uzskata, ka tā ir mazāk kaitīga alternatīva tradicionālajām cigaretēm.

Riska grupā pusaudži

"Mūsdienās aptuveni 90% nikotīna atkarīgi kļūst, vēl būdami nepilngadīgi. E-cigaretes un nikotīna spilventiņi ir ieejas vārti uz cigarešu smēķēšanu un pāragru nāvi, savukārt aromatizētāji ir galvenais instruments arvien plašākai bērnu un jauniešu piesaistei šiem nikotīnu saturošajiem produktiem," tā savā Saeimai adresētajā atklātajā vēstulē par grozījumiem "Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā" uzvēra Latvijas Ārstu biedrība.

Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta veiktajā pētījumā par situāciju ar dūmu un bezdūmu tabakas izstrādājumiem atklājies, ka tradicionālās smēķēšanas izplatība Latvijā 2020. gadā bija 32% (vidēji ES – 23%), savukārt karsējamās tabakas – 14% (ES – 6%), turklāt lietošana izteikti lielāka bija tieši jauniešu vidū. Elektroniskās cigaretes dzīves laikā smēķējuši 28% Latvijas vīriešu un 15% sieviešu (ES attiecīgi 17% un 12%), turklāt vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem lietošanas rādītāji ir ievērojami augstāki.