Finanšu tirgus evolūcija un augstās procentu likmes šobrīd pasaules finanšu tirgos ļauj pelnīt arī mazajiem ieguldītājiem, kas šādam mērķim mēnesī var atlicināt vien dažus desmitus eiro.

Koronavīrusa Covid-19 atnākšana, Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, dažādu citu konfliktu vēršanās plašumā, kā arī strauji augošās procentu likmes sagādāja ne mazums pārbaudījumu gan finanšu tirgiem, gan tautsaimniecībai, arī Latvijas ekonomikai.

Tomēr dažādās negācijas neturpinās mūžīgi, pienākot brīdim, kad ekonomiskā aktivitāte atsāk augt, ir pamats domāt arī par iedzīvotāju ienākumu palielināšanos.

Raugoties tīri statistiski, šobrīd algas ievērojami apsteidz inflāciju, un ir pamats domāt, ka visai drīzā nākotnē mūsu pirktspēja atgriezīsies tādā līmenī kā pirms lielā inflācijas lēciena 2022. gadā. 

Līdz ar kopēju tautsaimniecības aktivizēšanos aizvien vairāk ir iedzīvotāju, kuriem pēc ikdienas tēriņu veikšanas paliek naudas atlikums.

Tas gan nav tik būtisks, lai varētu veikt kādus ļoti lielus pirkumus, līdz ar to aizvien lielāku aktualitāti gūst jautājums par to, ar kādām metodēm līdzekļus uzkrāt.

Lielā daļā sabiedrības ir dziļi iesakņojusies atziņa par to, ka krāt nav nekādas jēgas, jo uzkrājums var pazust finanšu krīzēs vai arī tā vērtību apēdīs inflācija. Patiesībā prakse liecina par pretējo – pareiza naudas izvietošana rada iespēju ne tikai pārvarēt krīzes vai vienkāršus inflācijas kāpumus, bet veiksmes gadījumā pat labi nopelnīt.

Konservatīvā pieeja

Šķiet, ka Latvijā par drošākajiem līdzekļu uzkrāšanas veidiem tiek uzskatīts nekustamais īpašums un dārgmetāli. Vairākumā gadījumu gan iedzīvotājiem pāri palikusī nauda nogulst banku kontos. Kamēr tiek maksāti augsti procenti kā šobrīd, šāda pieeja attaisnojas, un naudas pirktspēja vismaz daļēji tiek aizsargāta arī pret inflāciju.