Trīsdesmitajos gados politiskā vide Latvijā jau bija smagu politisku pretrunu pilna. Nacistiskās Vācijas un Padomju Krievijas sacensība par ietekmi Baltijā pārsteidza Latvijas politisko eliti bez attiecīga politiska brieduma, sadarbības spējām un skaidra redzējuma par valsts tālāko attīstību. Otrais pasaules karš nesākās vienā dienā. 

Bija gadi, kuros varēja un vajadzēja stiprināt Latviju gan uz starptautiskās skatuves, gan jo sevišķi iekšienē. Taču sabiedrības saliedēšana kopīgam labumam nebija politiķu prātos; pretēju viedokļu grupas arvien vairāk noslēdzās savos argumentos un pārliecībā. Gan toreiz, gan tagad tādi apstākļi ir sevišķi pateicīgi populistiem. Citreiz šie populisti patiešām tic saviem vienkāršotajiem uzstādījumiem, ka pāris soļos visu var atrisināt. Bet bieži vien šie cilvēki vienkārši atrod izdevību izlauzties pie varas un tās sniegtajiem labumiem: ietekmes, materiālās labklājības, apkārtējo cieņas.

Pēdējais laiks ļoti kritiski, bez mūsdienu latviešiem raksturīgās sevis saudzēšanas, mācīties no 30. gadu pieredzes, lai viegli neierautos kādā aktuālo notikumu atvarā. 

Tādi šajā starptautiskajā situācijā un laikā, kad tuvu līdzās turpinās karš, veidojas no vienas vietas. Vai runa par atsevišķu cilvēku, ģimeni, ciemu, pilsētu vai visu valsti – tieši strauju pārmaiņu laiki, kad tiek pārskatīti noteikumi un ierastā kārtība valstu starpā, prasa ļoti skaidri apzināties savus mērķus un savu būtību. Arī identitāte – kultūras, etniska, reliģiska, dzīvesveida diktēta – ir daļa no cilvēka būtības. Jo sevišķi pārmaiņu cikla sākumā notikumu ir daudz, izteikumu un ideju – vēl vairāk. Nav iespējams visam izskriet līdzi. Nav arī vajadzīgs.

Baltijas purvi – nāves slazdi

Vienubrīd Latvija un mūsu Baltijas kaimiņvalstis burtiski centās apsteigt tobrīd vēl amatā ienākošā prezidenta Donalda Trampa lēmumus.