Valdošās koalīcijas pieeju dažādu nepatīkamu jautājumu risināšanai vai vismaz to atzīšanai varētu raksturot ar pantiņu no Latvijas bērnu un jauniešu iemīļotās mūzikas grupas "Bermudu divstūris" dziesmas: "Iespējams, nav vērts, iespējams, nav vērts, bet es gaidu brīnumu…"

Visspilgtāk tas, protams, attiecināms uz abiem "baltikiem" – "Rail Baltica" dzelceļa projektu un nacionālo aviosabiedrību "Air Baltic", bet ne tikai. Un jautājums pat nav par to, ka tagad kāds tur, asti durvīs iespiedis, pēkšņi gatavs "nepopulāriem lēmumiem", kā to savai aizstāvībai formulējis satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie"), bet par to, ka nav īstas pārliecības, ka arī nepopulārie lēmumi būs tie labākie un pārdomātākie. Tos taču lielā mērā pieņem tie paši, kas ar šiem jautājumiem darbojušies iepriekš un lielā mērā par tiem atbildīgi.

Piemēram, finanšu ministrs Arvils Ašeradens, kurš tagad rāda norūpējušos vaigu par valsts budžetu, gan ministra amatā ir tikai no 2022. gada decembra, taču finanšu lēmumiem cieši bijis klāt jau ilgu laiku pirms tam – kā FM parlamentārais sekretārs. Pašreizējā valdības vadītāja Evika Siliņa darbojusies kā sava priekšgājēja Krišjāņa Kariņa parlamentārā sekretāre.