Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu elektronisko sistēmu darbības atkarība no viena piegādātāja – Renāra Kadžuļa vadītā informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "Soaar" –, par ko iepriekš brīdināja revidenti, atspēlējās sāpīgi. 

Uzņēmēja nokļūšana likumsargu redzeslokā lika saraut gadiem ilgušās saites, un līdz ar to zem jautājuma zīmes nonāca ierastā vēlēšanu gaita. Uz šīsvasaras Eiropas Parlamenta vēlēšanām tiek solīts darbināt vien daļu no sistēmām, bet citu automatizēto funkciju reanimācija ir tālākas nākotnes jautājums.

Kopš 2011. gada "Soaar" vārds ir saistīts ar vēlēšanu procesa digitalizāciju Latvijā, ieviešot automatizētas sistēmas, kas gan nodrošina ērtības vēlētājiem, gan atvieglo balsu skaitītāju darbu. Vairāk nekā desmit gadus ilgušo uzvaru sēriju visos vēlēšanu tehnoloģiju iepirkumos pārtrauca 2022. gada izskaņā sāktās izmeklēšanas par daļu no slēgtajiem līgumiem.

"Soaar" vadītajam Kadžulim šobrīd ir četri kriminālprocesi. Arī viņš nav palicis atbildi parādā. 

Līdz tam plašai publikai nemanāmais uzņēmējs sācis skaļi kritizēt savu kādreizējo sadarbības partneri – Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK). Viņš liek trūkties arī politiskajai elitei. Visvairāk tiek "Jaunajai Vienotībai". Pamatīgu vētru sacēla Kadžuļa nesenais paziņojums televīzijas tiešraidē par bijušā "Vienotības" ģenerālsekretāra Arta Kampara it kā centieniem ietekmēt 2014. gada Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšanas rezultātus.