Tuvojoties Pirmo Vispārējo latviešu dziesmu svētku 150. gadadienai un jūlija sākumā gaidāmajiem kārtējiem Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem, Rīgas domes Pieminekļu padome atbalstījusi divu ar minētajiem notikumiem saistītu piemiņas objektu uzstādīšanu. 

XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII deju svētku dienās šovasar pie Rīgas Latviešu biedrības (RLB) ēkas uzstādīs tēlnieka Jāņa Strupuļa izgatavotu bronzas piemiņas zīmi 1873. gada Pirmo Vispārējo latviešu dziesmu svētku dalībnieku krūšu nozīmes formā. Objekta izmērs būs 60 x 60 cm. Kā Pieminekļu padomes sēdē pagājušās nedēļas nogalē informēja RLB priekšsēdētājs Guntis Gailītis, zīme tiks uzstādīta, ņemot vērā, ka pirmo piecu Dziesmu svētku iniciatore, organizētāja un praktiskā īstenotāja 19. gadsimta beigās bija RLB. Pieminekļu padome biedrības vēlmi atbalstīja. 

Vienbalsīgi atbalstīts tāpat tika iniciatīvas grupas priekšlikums par komponistam Mārtiņam Braunam (1951–2021) un viņa dziesmai "Saule, Pērkons, Daugava" veltīta vides objekta uzstādīšanu Mežaparkā. Pēc idejas rosinātāju domām, tas varētu būt sākums Dziesmu parkam ar lielāku skaitu simbolisku objektu, kas būtu veltīti konkrētām, ar Dziesmu svētku kustību saistītām, koru iemīļotām dziesmām un reizē to sarakstītājiem. Ar dziesmas "Saule, Pērkons, Daugava" zīmes skicēm padomi iepazīstināja viens no Dziesmu svētku estrādes pārbūves Mežaparkā autoriem arhitekts Juris Poga. Vides objektu izgatavotu tēlnieks Pauls Jaunzems. Zīme iecerēta kompakta, ap divus metrus augsta, tajā savstarpēji savienoti būtu trīs elementi: granīta lode – Saule, no nerūsējošā tērauda izgatavots Pērkona simbols un granītā izslīpēti Daugavas viļņi. Objekta vēlamā novietojuma vieta ir teritorija aiz estrādes, kur parasti pulcējas dziedātāji. Poga pauda, ka zīme jau saskaņota ar Rīgas domes Īpašumu departamentu, pret to nav iebildumu arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei.