Valdība pirms nepilna gada lielā vienprātībā, bez nevienas iebildes nobalsoja par "Latvijas enerģētikas stratēģiju 2050", tādējādi pārspējot pat PSRS standartus plānošanā.  

Te varu piebilst, ka sevi cienošs eksperts neprognozē tālāk par 10 līdz 15 gadiem. Enerģētiķu un energobūvniecības veterānu kopa – organizācija, kura apvieno bijušos "Latvenergo" un "Sadales tīklu" vadošos darbiniekus – aprēķinājusi, ka saskaņā ar šo dokumentu 70% enerģijas paredzēts ražot vēja un saules parkos. Veterāni pret šo neprātu protestēja. Šobrīd mūsu elektrības flagmani vada citu specialitāšu pārstāvji, tikai ne enerģētiķi. Daļa no viņiem ir aplipināti ar prāta vīrusu (daļa politiķu arī), ka ir moderni un "zaļi" izmantot vājus un neuzticamus enerģijas avotus, tāpēc, ka tie skaitās "atjaunīgi". Taču ir viena nelaime, jo to resursu jaudu nevar vadīt. Tie ražo tad, kad var, nevis tad, kad vajag. Lai arī enerģijas ražošana ar nepastāvīgajiem enerģijas avotiem – sauli un vēju – ir salīdzinoši lēta, enerģijas pārvade un it sevišķi glabāšana kļūst arvien sarežģītāka un dārgāka.