Par to, ka cilvēki atšķirībā no citām sugām ir domājošas būtnes, ir rakstīts senās gudrās grāmatās un to mums saka arī mūsu laiku viedie. 

Pirms rīkoties, cilvēks parasti sev jautā, ar kādu nolūku un kāpēc tieši tagad es gribu darīt to vai citu. Arī tie, kurus uzskata par trakajiem un tirāniem, tāpat vien bez nolūka savus ļaunos darbus nedara. Diemžēl nolūki bieži kļūst redzami tikai "post factum", kad kaut kas slikts un nelabojams jau ir noticis. Tas ir cilvēces mūžīgais lāsts, ka mēs ļaunos nolūkus redzam, tomēr šī brīža izdevīguma vai gļēvuma dēļ par tiem klusējam. Tā pagājušajā gadsimtā sanāca ar Hitleru, bet šajā – ar Putinu, un sekas tam vienmēr ir uz gadu simtiem. Vēsturniekiem tas ir ar faktiem, viltojumiem un spekulācijām pārpilns darbalauks visa mūža garumā.