Sakarā ar klimatiskajām pārmaiņām laika apstākļi ir kļuvuši gaužām mainīgi. Svārstīgs ir arī politiskais un attiecīgi – sabiedrības psiholoģiskais klimats. 

Mēs dzīvojam kā šūpolēs – no sajūsmas par atsevišķu ierindas cilvēku un politiķu drosmi līdz dusmām par politiķu tuvredzību un pērkamību, to, cik graujošs valsts drošībai var izrādīties tas, ka valsts vadītāji priekšroku dod nevis profesionāļiem, bet sev lojālajiem. Vēlot augstas amatpersonas, sabiedrība bieži apreibst pati no savām gaidām, notic reklāmai, un, tā kā netiek veikti testi, kas noteiktu kandidāta psiholoģisko tipu, tikai vēlāk ierauga – valsts vadībā ir nonācis cilvēks ar paranoīdu raksturu. Tāds parasti ir slimīgi godkārīgs un ļaunatminīgs, baidās no jebkādas kritikas, izvairās no atbildēm uz jautājumiem un visu atbildību par neveiksmēm vienmēr uzveļ citiem.

Nesen Krievijas prezidents Putins divu stundu garumā ASV "žurnālistam" Takeram Karlsonam un visai pasaulei sniedza melu un vēstures falsifikācijas meistarklasi, ko jau ir spoži parodējis ukraiņu komiķis Jurijs Veļikijs, bet cilvēka ķermeņa valodas pētniece Svetlana Filatova izanalizējusi Putina vārdos slēpto jēgu, izpētot viņa mīmikas un žestu valodu, kas nodod ikvienu runātāju. Cik nopietna būs pasaules reakcija uz Putina jaunākajiem meliem un Eiropai adresētajiem draudiem, vēl nav zināms.