"Maz guļu, bet izdodas visu apvienot. Man enerģijas netrūkst," tā intervijā "Latvijas Avīzei" teic cenu salīdzināšanas rīka veidotājfirmas "Lēta Pārtika" valdes locekle Nikola Skuja.  Viņai ir 21 gads, un viņa uzņēmējdarbību apvieno ar biznesa administrācijas studijām Rīgas Biznesa skolā un citām aktivitātēm. Studentu apmaiņas programmā pērn vienu semestri – no septembra līdz decembrim – jauniete mācījās Nagojas Tirdzniecības un biznesa universitātē Japānā.

Ar ko studijas Japānā būtiski atšķīrās no pieredzes Latvijā?

N. Skuja: Japānā mācību process ir izteikti vērsts uz konkrētu gadījumu analīzi. Katrā lekcijā mēs padziļināti pētījām konkrētus uzņēmumus, meklējot risinājumus noteiktām problēmām. Piemēram, kādā nodarbībā analizējām zīmolu "Hello Kitty", kas pašlaik piedzīvo popularitātes kritumu – mēs apspriedām, kāpēc tā noticis un kā zīmolu atsvaidzināt. Tas pamatā ir grupu darbs, kurā primārā ir spēja argumentēt savu viedokli, kā arī diskusijās rast kopsaucēju.

Runājot par sekmju vērtēšanu, Japānā 70% no atzīmes veido piedalīšanās un iesaiste nodarbībās; gala eksāmens nav būtiskākā vērtējuma daļa. Arī Rīgas Biznesa skolā ir nepieciešama aktīva iesaiste lekcijās, bet kopumā, cik dzirdu no draugiem, Latvijas pieeja joprojām ir vairāk orientēta uz eksāmeniem, kas, manuprāt, nav pareizi. Nav noslēpums, ka cilvēki bieži vien visu atliek uz pēdējo brīdi, līdz ar to tā "pēdējās nakts mācīšanās" pirms eksāmena nesniedz tādus ieguvumus. Uzņēmējdarbībā ir kritiski svarīgi spēt gan pozicionēt savu viedokli, gan mācīties pieņemt citu perspektīvu, un Japānas pieeja trenē tieši šīs spējas.

Japānā mācības tiek uztvertas vieglāk, tās nerada tādu spriedzi. Sarežģītākais ir iekļūt universitātē, bet pēc tam vari baudīt procesu. Tie tiešām ir dzīves labākie gadi, kad iegūsti zināšanas un tajā pašā laikā saglabā līdzsvaru, nevis esi īpaši "uzvilkts" sesijas laikā.

Iespēja mācīties Nagojas Universitātē bija jāizcīna konkursā. Kas bija tavi galvenie trumpji?