VKKF padomes priekšsēdētājs: Jāatrod kompromiss, lai fonds nepārvērstos par "atbilžu mašīnu"

Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF) jāatrod kompromiss, lai finansējuma atteikumu skaidrojumi kļūtu saprotamāk, bet fonds nepārvērstos par "atbilžu mašīnu", aģentūrai LETA sacīja VKKF padomes priekšsēdētājs Valts Ernštreits.

Komentējot kultūras ministra Naura Puntuļa (NA) aicinājumu izvērstāk pamatot finansējuma atteikumus, Ernštreits atzina, ka šāds aicinājums ir saprotams, jo pašreizējie atteikumu formulējumi lielākoties balstīti formālajos vērtēšanas kritērijos. Norādītie iemesli būtībā ir konkursa nolikuma punkti, un šādi formulējumi ir salīdzinoši sausi.

Viņš skaidroja, ka fondā jau ilgāku laiku notiek diskusijas par to, kā atteikumu iemeslus labāk izskaidrot projektu iesniedzējiem. Viens no apspriestajiem pārmaiņu virzieniem ir padarīt projektu izvērtēšanas sistēmu caurskatāmāku. Apspriesta gan vērtēšanas procesa maiņa, gan vērtējumu rezultātu fiksēšana, lai varētu sniegt labāku atgriezenisko saiti.

Šajās diskusijās vērtēta arī punktu sistēmas ieviešana, taču projektu dažādība, pēc Ernštreita paustā, neļauj izmantot pilnībā standartizētu pieeju. Pieteikums var būt vājāk sagatavots, bet projekta tēma vai nozīme ir svarīga. Tādēļ tas var būt atbalstāms tāpat kā ļoti spēcīgi projekti citās nozarēs. Vērtējot tikai to, cik kvalitatīvi projekti uzrakstīti, fonds riskētu neizpildīt likuma prasību nodrošināt vienmērīgu un līdzsvarotu atbalstu kultūrai.

Vienlaikus notiek diskusijas un testi par tādu punktu sistēmu, kas palīdzētu identificēt projektus, kuri ir zem kvalitātes sliekšņa. Ernštreita ieskatā tas ļautu iesniedzējiem skaidrāk norādīt, kuri kvalitātes aspekti jāuzlabo, pirms projekts var pretendēt uz atbalstu. Kā piemēru viņš minēja, ka iesniegto projektu budžeta pozīciju kopsumma nesakrīt ar projekta pieteikumā norādīto summu.

VKKF padomes priekšsēdētājs uzsvēra, ka katru projektu izvērtē nozares ekspertu komisija. VKKF likums nosaka, ka šādas komisijas sastāvā ir septiņi atšķirīgi attiecīgās kultūras nozares speciālisti. Ernštreita ieskatā pašreizējā sistēma ir kārtībā tādā ziņā, ka vērtējums par projekta atbalstīšanu un finansējuma apmēru veidojas šo ekspertu diskusijā un kopīgi pieņemtā lēmumā. Viņaprāt, šādi veidots vērtējums ir objektīvs.

Vienlaikus VKKF ekspertiem, pēc Ernštreita domām, jāņem vērā daudz vairāk mainīgo nekā jebkurā citā projektu konkursā. Fonda likumā noteikts uzdevums nodrošināt līdzsvarotu kultūras attīstību, tādēļ vienā konkursā jāvērtē dažādi projekti - gan neliels konkrētai kopienai ļoti svarīgs projekts, gan liels valsts vai starptautiskas nozīmes festivāls. Lai šajā dažādībā nodrošinātu līdzsvarotu atbalstu un attīstību, vajadzīgas ekspertu diskusijas un lielas ekspertu grupas.

Valts Ernštreits.

Foto: Zane Bitere/LETA

Ernštreits minēja, ka cilvēks, kurš nav profesionāls projektu rakstītājs, var sagatavot projektu, kas kādai nozarei vai nišai ir svarīgs. Vienlaikus vairāki labi projektu rakstītāji var būt iesnieguši citus projektus, kuri savā starpā konkurē. Viņš skaidroja, ka komisijām lielās konkurences apstākļos un pieejamā finansējuma robežās jāspēj izpildīt likumā noteiktais uzdevums.

VKKF padomes priekšsēdētājs kā otru problēmu minēja ierobežoto finansējumu. Ernštreits akcentēja, ka nākamajā gadā fonda finansējumu patlaban plānots iesaldēt, un pauda cerību, ka tas nenotiks. Viņš piebilda, ka ekspertiem jāvērtē ne tikai tas, vai projektu atbalstīt, bet arī tas, ar cik lielu finansējumu to iespējams atbalstīt.

Viņaprāt, šajā ziņā VKKF konkursi atšķiras no pētniecības un citiem projektu konkursiem, kuros ir skaidri zināma atbalsta summa un konkurē līdzvērtīgi pieteicēji un pēc vienādiem principiem veidoti projekti. Ernštreits minēja fundamentālo un lietišķo pētījumu programmu, kurā visi iesniedzēji ir zinātniskās institūcijas. Pēc viņa paustā, visiem projektiem ir skaidri noteikts pieejamais atbalsts, atbalsta likme un parametri ir līdzīgi, bet darbības metode ir pētniecība.

VKKF padomes priekšsēdētājs klāstīja, ka VKKF konkursā, tēlaini izsakoties, "vienā katlā jāvērtē apelsīni kopā ar kotletēm un rabarberu ķīseli", un ekspertiem jācenšas nodrošināt dažādības pārstāvību un vienlaikus finansiāli sabalansēt atbalstu.

Ernštreits atzina, ka katram iesniedzējam viņa paša projekts ir visaktuālākais, vissvarīgākais un visnozīmīgākais. Saņemot atteikumu ar kādu no nolikumā noteiktajiem kritērijiem, iesniedzējs neredz ekspertu diskusijas un vērtēšanas kontekstu. Viņa ieskatā labākam skaidrojumam būtu jāpalīdz saskatīt, kā projektu pilnveidot un, iespējams, saņemt atbalstu nākamajā reizē, nevis vilties fondā.

VKKF padomes priekšsēdētājs sacīja, ka fondā, piedaloties arī kultūras ministram, apspriesti iespējamie pārmaiņu virzieni. Vēl viens iepriekš diskutētais virziens ir palielināt atbalstītajiem projektiem piešķirtā finansējuma īpatsvaru pret pieprasīto summu. Ernštreits to vērtēja kā labu risinājumu, kura izmantošanu tomēr ierobežo pieejamais finansējums.

Pēc viņa paustā, VKKF patlaban ir spēkā iekšējais noteikums, ka atbalstītam projektam atbalsta intensitātei jābūt vismaz 50% apmērā. Ja tā ir zemāka, tiek sniegts atsevišķs skaidrojums. Kā vienu no iespējamiem iemesliem viņš minēja projektā iekļautās pozīcijas, kas atbalstītas citur. Ernštreits minēja, ka ideālā gadījumā projekts saņemtu 100% no pieprasītā finansējuma, taču pašreizējos apstākļos to nodrošināt nevar.

Kā trešo virzienu VKKF padomes priekšsēdētājs nosauca plašāk parādīt atbalstītos projektus, to ietekmi un fonda ieguldījumu Latvijas kultūras attīstībā. Ernštreita ieskatā šim darbam līdz šim nav pievērsta pietiekama uzmanība. Sabiedrība priecājas par gala rezultātu - "Oskaru" vai citām starptautiskām balvām -, bet ne vienmēr pamana, ar ko tas sācies, taču bieži vien gan pašos sākumos, gan balvu ieguvē darbs noticis ar tiešu VKKF finansiālo atbalstu.

Ernštreits šo jautājumu saistīja arī ar plašāku diskusiju par valsts finansējumu nevalstiskajam sektoram. Viņš uzsvēra, ka kultūrā nevalstiskajām organizācijām (NVO) ir liela loma un gandrīz puse fonda atbalsta tiek piešķirta dažādām biedrībām un nodibinājumiem. Tie darbojas visā Latvijā - no ciemu biedrībām un organizācijām reģionos līdz radošo personu apvienībām, tādēļ svarīga ir saruna par to, kurām organizācijām finansējums tiek piešķirts, cik liels tas ir un cik pārskatāms ir šis process.

Ernštreits minēja, ka, runājot par atsevišķiem NVO neveiksmes stāstiem, tiek aizmirsti vai otrajā plānā paliek gadījumi, kuros šīs organizācijas daudz palīdzējušas. Viņš klāstīja, ka NVO palīdz darīt to, ko valsts nedara, vai uzņemas darbus, kas valstij arī nebūtu jādara. Kā piemēru viņš minēja kultūras un radošā procesa attīstību, kas tieši saistīta ar dažādu kultūras un citu NVO darbību. Bez šīm organizācijām kultūras joma būtu ievērojami nabadzīgāka.

Runājot par atteikumu skaidrojumu sagatavošanu, Ernštreits norādīja uz lielo pieteikumu skaitu. Pēc viņa paustā, regulārajos konkursos ir vairāk nekā 100 projektu pieteikumu katrā no deviņām nozarēm, un nereti to skaits sasniedz 200. Kopumā vienā regulārajā projektu konkursā komisijām jāizvērtē teju 1000 projektu, bet gada laikā - vairāk nekā 4000, tuvojoties 5000.

Viņaprāt, ja par katru projektu mēģinātu sagatavot detalizētu atbildi, izskaidrojot tā apspriešanā notikušās diskusijas vai sniedzot konkrētus ieteikumus, būtu vajadzīga vairākkārt lielāka administratīvā kapacitāte nekā patlaban. Ernštreits uzsvēra, ka fonda pamatuzdevums ir atbalstīt kultūras procesu, un administratīvo resursu vairākkārtēju palielināšanu viņš vērtēja kā nelāgu risinājumu.

Nauris Puntulis, kultūras ministrs.

Foto: Kaspars Krafts/LETA / LETA

Jau ziņots, ka Puntulis VKKF stratēģiskajā sēdē rosināja pārskatīt projektu kvalitatīvās vērtēšanas kritērijus un skaidrāk pamatot finansējuma atteikumus. Viņš uzsvēra, ka atteikums "mazāk aktuāli" bez izvērstāka skaidrojuma turpmāk nebūtu pieļaujams. Ministra ieskatā laikā, kad kultūras nozare izjūt lielu finansējuma trūkumu un pieteikumu apjoms palielinās, valsts naudas izlietojums prasa skaidrus un caurskatāmus argumentus gan finansējuma piešķiršanai, gan atteikumam.

Puntulis arī rosināja plašāk informēt sabiedrību par atbalstītajiem projektiem, to īstenotājiem, norisi un rezultātiem. Viņš uzsvēra, ka fondam rūpīgi jāseko finansējuma izlietojumam un jāspēj mērīt projektu rezultātus un atdevi.