Grupa "Skyforger" uz Latvijas un Eiropas mūzikas skatuvēm dārdina jau 31. gadu. 2025. gadā atzīmējuši apaļu pastāvēšanas gadadienu, šī ilgmūžīgā folkmetāla vīru kopa ir viena no skaļākajām pašmāju "smagā gala" apvienībām, kas savos koncertos pulcē uzticīgākos fanus un arī jauniešus, kuri viņu mūziku tikai tagad iepazīst. 

Kopš 1995. gada izdevuši astoņus albumus, veltītus pagānu kultūrai, vēsturiskiem notikumiem, latviešu mitoloģijai, tostarp jaunāko, latviešu teikām un pasakām veltīto "Teikas", apdziedot kā Mālpils, tā Zilākalna un Alsungas puses nostāstu elementus.

Nupat iegūtas divas mūzikas industrijas balvas – "Zelta mikrofons" un "GAMMA". Intensīvi izbraukāta Eiropas tūre, piestājot Dānijā, Francijā, Vācijā, Čehijā un citviet. Piebildīšu, ka "Skyforger" ir viena no organizētākajām pašmāju apvienībām ar rūpīgi aprakstītu "Wikipedia" šķirkli, mājaslapu un konsekventi arhivētām video un foto galerijām. Kā turēt savu radošo sētu sakoptu – to no "Skyforger" varētu mācīties daudzi citi mūziķi. Uz sarunu par šodienas sajūtām un aktuālo aicināju vienu no jaunākajiem grupas dalībniekiem, ģitāristu Alvi Bernānu, kurš ikdienā strādā Rīgas Stradiņa slimnīcā kā medicīnas tehnoloģiju speciālists.

Tava dzimtā puse ir Preiļi. Kā izjūti savu piederību Latgales reģionam?

A. Bernāns: Es to izjūtu izteikti, kad runāju ar savu mammu un tuvākajiem draugiem no Latgales puses. Savā otrajā grupā "Green Novice" mūziku izpildām latgaliski. Preiļu puses identitāte man ir klātesoša caur valodu.

Tātad ikdienas saziņā aktīvi lieto latgaliešu valodu?

Jā, ar saviem draugiem un mammu sazināmies tikai latgaliski.

Turpināt to darīt – vai tas ir goda un principa jautājums?

Mēs esam latgaliski runājuši vienmēr, un tā ir lieta, ko vēlos arī nodot tālāk saviem bērniem. Esmu gan uz dzīvi iekārtojies Rīgā, kur latgaliešu valodas ir mazāk. Neteikšu, ka tas ir principa jautājums. Valodas lietojuma izvēle automātiski pārslēdzas. Tur pat nav jādomā.