Saruna ar Daugavpils teātra aktieri un režisoru Vadimu Bogdanovu, protams, sākas, runājot par teātri.
Vadims Bogdanovs ir Daugavpils teātra aktieris kopš 2016. gada un 2018. gadā bijis nominēts "Spēlmaņu nakts" balvai kategorijā "Gada aktieris" par lomu izrādē "Cilvēks parastais". Viņa režijā tapušas vairākas izrādes pieaugušajiem un bērniem, un šobrīd režisors gaida pavasari, kad sāksies mēģinājumi daļēji autobiogrāfiskajai izrādei "Latviešu valodas stundas", kur Vadima pierakstītās piezīmes un monologus kopā licis žurnālists Andrejs Timofejevs.
Pagājušajā gadā Vadims Bogdanovs par sociālajos medijos publicētajiem video saņēma Pētera Grestes vārdā nosaukto Vārda brīvības balvu. To kopš 2017. gada piešķir organizācijām un indivīdiem, kas devuši būtisku ieguldījumu vārda brīvības aizsardzībā un stiprināšanā Baltijas valstīs.
Vai ikdienā jums izdodas runāt latviski?
V. Bogdanovs: Daudz laika pavadu mājās, tikpat kā nekur neeju, un tāpēc iznāk, ka man nav neviena, ar ko parunāt. Arī teātrī neesmu pārāk bieži, jo nav daudz iestudējumu, kuros piedalos. Tiesa, teātrī gan ar latviešu kolēģiem runājam latviski, arī lūdzu, lai tas tā notiktu. Vēl gan daudz arī jāmācās, kādu daļu no šī procesa pierakstīju piezīmēs "Latviešu valodas stundām".
Vārda brīvības balvu ieguvāt par videorullīšiem, kuros paužat spēcīgu protestu pret Krievijas karu Ukrainā, Kremļa propagandu, arī kritizējat politiķus.
Tos aizsāku jau kovidlaikā, gluži vienkārši toreiz bija maz ar ko nodarboties. Kad 2022. gadā sākās lielais pilna mēroga karš, sākumā biju tik ļoti lielā šokā, ka nespēju darīt teju neko. Tagad ir jau pagājuši četri gadi, bet karu joprojām jūtu kā atvērtu un ļoti dziļu brūci, ar kuru grūti, brīžam pat neiespējami dzīvot. Tad pamazām sāku par to runāt, turklāt nezinu, vai mūsdienās kāda tēma varētu būt svarīgāka par karu… Es gribēju izteikties, gribēju kaut ko darīt, pat nedrīkstēju klusēt un neko nedarīt. Tomēr neesmu pietiekami drosmīgs, lai dotos karā. Un tā atradu ceļu, kas tuvs manai profesijai, tam, kas man patīk un ko māku darīt.