Pēdējos gados īpaši daudz runājam par latviešu valodas godāšanu, tāpēc vērts atcerēties laikus, kad latviešu tautas tiesības izteikties dzimtajā valodā bija ļoti ierobežotas. Daudzi latviskie termini, lietu un parādību apzīmējumi toreiz vēl tikai tapa. 

Viens no pirmajiem vāciskās un krieviskās juridiskās terminoloģijas latviskotājiem bija latviešu jurists, pirmās atmodas laikmeta sabiedriskais darbinieks literāts, publicists, valodnieks un rakstnieks Andrejs Stērste jeb Stērstu Andrejs (dzimis 1853. gadā Vecpiebalgā, miris 1921. gadā, apglabāts Zaļeniekos), kuram šogad atzīmējama 170. gadskārta.

Savu darba gaitu sākumā pie advokāta Andreja Stērstes Jelgavā par palīgu strādājis arī vēlākais dzejnieks Rainis, kurš reiz rakstījis: "Jauna valoda ceļas jau no Stērsta." 1889. gadā iznāca Stērstes lietpratīgi iztulkotie tiesu likumi jeb "Ķeizara Aleksandra II tiesu ustavi", kuriem bija nozīme ne tikai latviešu zemnieku tiesiskā stāvokļa uzlabošanā, bet arī latviešu valodniecībā, īpaši – juridiskajā terminoloģijā.