Kādas izmaiņas "Zelta mikrofona" darbībā ieviesusi jaunā vadītāja? Ko viņai nācies pašai pārvērtēt mūziķu vidē? Arī par to sarunā ar Patrīciju Rubeni, kura, nākusi no mūziķu ģimenes, mūzikas industrijas iekšieni un arī skatuvi iepazinusi kopš bērna kājas un ir gatava uzņemties jaunos pienākumus. Tavs tētis Ralfs Rubenis ir leģendārās grupas "Tranzīts" dibinātājs. Tev mūzikas industrija ir tuva vide, darbojies dejas un horeogrāfijas jomās, uzstājies kopā ar tēta grupu. Kā šobrīd to visu apvieno? P. Rubene: Šo jautājumu man uzdod reti. Cilvēki, kuri mani labi pazīst, zina manas spējas, darba kapacitāti un pieeju lietām. Produktivitāte man sniedz gandarījumu un iekšēju līdzsvaru, man ir svarīgi profesionāli augt, attīstīties, mācīties un eksperimentēt. Ja ieraugu jaunas iespējas, izvērtēju tās un, ja redzu jēgu, cenšos integrēt savā kalendārā. Apzinos, ka reizēm tas nozīmē mazāk laika citām jomām, piemēram, tikšanās reizēm ar draugiem vai aktīvai atpūtai. Taču tā ir apzināta izvēle konkrētajā dzīves posmā. Sevi vairāk jūti kā organizatori vai skatuves mākslinieci? Jau apmēram desmit gadus sev uzdodu šo jautājumu, un, visticamāk, vienas konkrētas atbildes nebūs, jo nevēlos sevi ielikt šaurā rāmī. Esmu daudzpusīga un mēdzu pārsteigt arī pati sevi – ar tempu, virzienu maiņu un drosmi uzsākt ko jaunu, kā tas notiek arī šobrīd. Patīk iesaistīties dažādos projektos, un tieši šī spēja elastīgi pārslēgties un domāt plašāk ir mans trumpis. Šobrīd mērķtiecīgi veidoju pāreju mūzikas menedžmenta virzienā. Manas profesionālās prasmes ir cieši saistītas ar radošo nozari. Strādāju kā horeogrāfe, veidoju scenogrāfiju, palīdzu māksliniekiem profesionālajā attīstībā, kā arī iesaistos kampaņu un pasākumu organizēšanā. Daļu šo procesu esmu iepazinusi un vērojusi jau kopš bērnības.