Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru līdz 24. augustam aicina apmeklēt izstādi "Pļava", kurā līdzās mākslinieces Ivetas Vecenānes tekstildarbiem eksponētas tradicionālās aušanas tehnikās darinātas visu Latvijas novadu amata meistaru segas. 

Izstādes veidotāju iecere bijusi radīt daudzdimensionālu vidi stāstam par cilvēka, dabas un mākslas attiecībām šodien, turklāt kopējo ekspozīcijas noskaņu paplašina mūziķu Ilgas Reiznieces un Māra Muktupāvela skaņu raksts.

Laikam gan pirmo reizi izstādes apmeklētājus var redzēt stāvam pie darbiem, tos apbrīnojot ar teju lūgšanā saliktām rokām – kā baznīcā. "Ir tik skaisti," ne viens vien pie sevis nočukst.

Jāņu laika saruna ar mākslinieci Ivetu Vecenāni – par godiem un nākamību, par dabu, mums pašiem un tradīcijām. Viņas veidotie darbi nav ne gludi, ne pareizi – tie ir īsti un patiesi, gluži tādi kā Dieva radītās pļavas, lolojamas un sargājamas.

Kādas ir jūsu mīļākās Jāņu laika puķes?

I. Vecenāne: Nevar pateikt vienu, katrai sava nozīme, un man tuvākas nevis skaistās, bet nozīmīgās, tās, kuras ir visneuzkrītošākās. Esmu izaudusi mārsiliņu pļaviņu, kuras Latgalē sauc par smerdelītēm. Savos darbos cenšos pievērst uzmanību mazajam, ikdienišķajam, it kā nesvarīgajam, bet arī tas ir kosmosa sastāvdaļa. Ir ļoti smalkas puķītes – sunīši, baltais ceļa amoliņš –, ko, iespējams, daudzi pat nepamana, uzskata par nezālēm.