Piektdien, 13. oktobrī, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī notiks Albēra Kamī "Kaligulas" pirmizrāde. Muzikālās drāmas režisors ir Sergejs Golomazovs, kurš no teātra mākslinieciskā vadītāja ar šo sezonu kļuvis par stratēģiskās komunikācijas un mākslinieciskās izcilības vadītāju trupas jautājumos. Sarunā ar Sergeju Golomazovu – par "Kaligulu" un varu. 

Kāpēc vienu no pašiem populārākajiem Kamī darbiem, dziļi ironisku un ar neuzkrītošu filozofiju piesātinātu, iestudējat tieši tagad?

S. Golomazovs: Lugas izvēli noteikusi situācija, kurā atjēgusies visa pasaule. Tāpēc man likās būtiski runāt par naida rašanās un izpausmju mehānismiem un uzplaukumu – arī mīlīgā, smaidīgā, pat seksuālā veidā, par šķietami nepamanāmu ielavīšanos sabiedrībā, ģimenē, darba attiecībās… Lūk, par to būs izrāde. 

Visatļautība, kas dzimst cilvēku apziņā, tiek nomaskēta ar dažādu veidu melīgām patiesībām.

Saucot lietas īstajos vārdos, ar "situāciju, kurā atjēgusies pasaule", domājat karu Ukrainā?

… Un arī visas sekas, kurās dzīvojam – gan es, gan jūs, gan teātris, gan Latvija un pasaule. Tā kā Krievija ir mana dzimtene, tēma par varu un tirāniju mani skar īpaši skarbi, jo mēs visi savā ziņā un kaut kādā mērā nesam atbildību. Man ir ļoti svarīgi domāt par to, kur dzimst ļaunums, un kādu tikai filozofiju – apburošu, maigu, skaistu – apskāvienos šīs draņķības, ļaunuma zaņķis apņem prātus kā no labās, tā kreisās puses. "Kaligula" ir luga, kas kaut kādā ziņā dod atbildes uz šiem jautājumiem. Turklāt tās tēmas ir ļoti tuvas ievērojamā krievu rakstnieka Dostojevska skartajām un interesējušajām – kaut vai romānā "Dēmoni" –, bet Kamī ir zināms arī kā Dostojevska talanta cienītājs, un daudzos "Kaligulas" varoņos var saskatīt "Dēmona" un citu Dostojevska darbu tēlu vaibstus.