H. Lukjanecs: Nav šaubu, ka Ukrainas daba atveseļosies, bet grūti teikt, cik ilgā laikā tas varētu notikt. Ticamākais, smagie metāli zemē, augsnē gan paliks uz mūžīgiem laikiem, bet mēs arī mūžam tos atcerēsimies, jo arī mēs, ukraiņi, uz šīs zemes dzīvosim mūžīgi. Protams, mīnu izvākšana no mežiem, laukiem un ūdenskrātuvēm ilgs gadu desmitiem, tas daudziem kļūs par pastāvīgu un joprojām bīstamu darbu, un, pat ja kādreiz liksies, ka tas ir pabeigts, būs zudušas tikai redzamās rētas. Tikai redzamās.
Tomēr filmas teju pēdējais kadrs ar stārķiem uz izdegušas zemes deva zināmu cerību: stārķi ir jaunas dzīvības simbols.
P. Hermane: Stārķus kopā ar Dmitro ieraudzījām pagājušajā gadā, un tas tiešām likās simboliski. Braucām pa vietām, kur iznīcināts viss, un, redzot šo putnu, tas likās teju neticami. Kā motivācija, cerība – redzēt un ticēt kaut kam labam.
Patiesībā transformācija notiek jau tieši tagad, kara laikā. Tā ir mūsu dzīve, kas notiek tieši tagad, un putni, lietus dod zīmes, ka daba atkopjas. Tā ir dāvana ikvienam no mums.
Šajā projektā mūsu galvenais vēstījums nav tikai par karu starp Ukrainu un Krieviju, tas ir par ikvienu visā pasaulē, par kaut ko vairāk, par to, ka, piemēram, katastrofālie skati var kļūt par realitāti un sasniegt ikvienu valsti. Mūsu mērķis ir aizkustināt ikvienu šajā pasaulē. Nav taču planētas B ir tikai mūsu Zeme, un tai esam vajadzīgi mēs visi – daba un cilvēki. Es domāju, ka cilvēkam ir jādomā par mūsu Zemi, par mūsu planētu un jādara viss, lai mēs izdzīvotu. Uz Zemes kādreiz dzīvoja barozauri, var jau būt, ka reiz stārķi būs vienīgie, kas dzīvos uz šīs planētas. Es gan ceru, ka kļūdos.
Vai jūs esat pesimistiski vai optimistiski noskaņoti par mūsu planētas dabu, par savu nākotni?
H. Lukjanecs: Mēs šo vēstījumu parādām filmā – esam diezgan optimistiski, jo dabai ir spēja atgūties. Protams, tieši tagad noris karš, bet varam redzēt, kā daba atgūstas, un domāju, ka šo vēstījumu parādām. Filmā ir viena rindiņa, pavediens, kam ļoti svarīgi sekot, – divreiz var pamanīt atomelektrostaciju. Pēc tam seko kadri ar zemes reljefu, kādu to saredzam no satelīta, un, parādot šos absolūti atšķirīgos attēlus, kāds teica, ka varbūt tos uzgleznojis gleznotājs. Raugoties no šāda viedokļa, daba noteikti izdzīvos. Tas gan nenozīmē, ka šeit, kopā ar šo Zemes dabu, būsim arī mēs, ka būsim šīs dabas daļa. Mūsu laikmets ir liels izaicinājums, tas sākās pagājušajā gadsimtā, un šajā pašu radītajā spriedzē atrodamies pastāvīgi.
Latvija vienmēr bijusi tik tuvu Ukrainai, taču diemžēl tikai kopš pilna apjoma Krievijas iebrukuma vairāk uzzinājām par ukraiņu vēsturi, mākslu, arī par filmām un mūziku. Arī "Divia" ir tik skaists, Ukrainas kultūrā nozīmīgs, bet maz dzirdēts vārds.
P. Hermane: Jā, par filmas nosaukumu domājām daudz, bet... Un tad sapratām, ka "Divia" tiešām būs īstais – dabas dievība ir sieviete, un pati daba arī ir sieviete.
Kopš kara dzīvojat ārpus Ukrainas. Vai ir grūti būt ārpus? Varbūt patiesībā nemaz nejūtaties ārpus: uzņemat filmas par Ukrainu un strādājat Ukrainas labā.
H. Lukjanecs: Šis ir ļoti sarežģīts jautājums, jo negribu teikt, ka ārpusē atrasties ir grūti, daudz grūtāk atrasties iekšā, piemēram, frontes līnijā. Tāpēc es pat nesalīdzinu lietas un cilvēku izvēli. Tomēr, ja kāds nolemj atrasties ārpusē, tad jāuzņemas arī zināma atbildība, piemēram, papildu atbildība par informācijas apmaiņu ar tiem cilvēkiem, kas arī atrodas ārpusē. Arī par informācijas apmaiņu ar citām valstīm un citiem kontinentiem, jo, ja reiz atrodies ārpusē, tev pieder privilēģija dzīvot drošībā, vari pārvietoties un skaļi runāt par ļoti svarīgām lietām. Tātad dzīve ārpusē kaut kādā veidā ir papildu pienākums, gluži kā valstsvīram jābūt valstsvīram arī kara laikā.
P. Hermane: Sākoties karam, kopā ar dēlu pārcēlāmies uz ASV un esam kļuvuši par imigrantiem. Pēdējos trīs gadus dzīvoju Losandželosā un tagad esmu kļuvusi arī par Amerikas Producentu ģildes dalībnieci. Tiesa, nesen saņēmu "Green card" un atkal varu ceļot, tāpēc tagad dzīvoju starp Ukrainu un ASV – pagājušajā mēnesī biju Kijivā, un 2024. gadā Kijivā nodzīvoju apmēram divus mēnešus. Man ir sajūta, ka it kā visur, kur vien dzīvoju, esmu kopā ar savu valsti, ar Ukrainu. Pat ja dzīvoju ASV, tātad citā valstī, jūtos iesaistīta, jo jūtu mūsu cilvēkus; mana sirds pukst Ukrainai.
Dmitro Hreško, režisors: "Šajā dokumentālajā filmā pārdomāju Krievijas iebrukuma katastrofālo ietekmi uz Ukrainas vidi un to, kā daba atgūstas no šīs agresijas. Vēlējos arī atdzīvināt ukraiņu dabas dievības Divijas mītu, jo par šo seno slāvu dievieti zināms ļoti maz, tāpēc filmā to parādu kā visu dzīvo būtņu dievieti – dabas un tās iemītnieku. Neskatoties uz situācijas sarežģītību, Krievijas militāri ekoloģiskos noziegumus, arī dabas ainavu un ekosistēmu iznīcināšanu ir ļoti svarīgi fiksēt. Dažreiz tiek teikts, ka, lai saprastu, kā atrisināt problēmu, mums vispirms jānovērtē tās apmērs. Ekoloģiskā situācija kara zonā ir katastrofāli pasliktinājusies. Daudzas teritorijas ir mīnētas vai piesārņotas pēc artilērijas apšaudes. Šie un citi kara noziegumi pret dabu un cilvēku ir jādokumentē un jāparāda pasaulei. Ir arī interesanti izpētīt, kā daba atgūstas pamestās pilsētās un vietās, kā arī pēc cilvēku izraisītām katastrofām un kara.
Šobrīd vides jautājumi ukraiņiem nav prioritāra un steidzami risināma problēma. Neviens nenoliedz aktuālās problēmas, taču tas nenozīmē, ka vajadzētu atstāt novārtā svarīgas vides problēmas, jo tās dzīvībai var radīt lielākus draudus, nekā spējam iedomāties. Iznīcinātā daba ir cena, ko mēs, ukraiņi, maksājam par tiesībām būt brīviem no Krievijas, kas turpina uzskatīt dabu un apkārtējo pasauli par resursiem, ko var iegūt un izmantot savām vajadzībām."
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
11.6 °C
