16. un 17. augustā Cēsu pils parkā māls iegūs pavisam jaunu dimensiju. Koncertuzvedumā "Māls" vairāk nekā 2000 dalībnieku – dejotāji, dziedātāji, amatnieki un māla rūpnīcu strādnieki – izstāstīs šī ieža stāstu: no zemes dzīlēm līdz tā daudzveidīgajam pielietojumam. Sarunā ar "Latvijas Avīzi" uzveduma idejas autore un režisore Inga Cipe atklāj vairāk nekā septiņus gadus ilgo ceļu līdz šim notikumam un stāsta, kā nonākusi līdz lielformāta pasākumu režijai.

Vai ir sanācis atgūties no Dziesmu un deju svētkiem?

Tas nav tik vienkārši. Ir grūtāk, jo uzreiz pēc svētkiem seko vēl viens liels pasākums. Tajā pašā laikā deju svētku nospiedums paliek ar tevi vēl kādu laiku. Šie svētki gan atņem emocionālās baterijas, gan uzlādē tās.

Lai gan šobrīd visi procesi jau gandrīz finiša taisnē, šādi lielformāta projekti netop pēdējā brīdī. Darbs pie koncertuzveduma "Māls" sākās jau novembrī, kad mums pievienojās grupas "Auļi" dalībnieki – Mārtiņš Miļevskis kopā ar Kasparu Bārbalu bija uzveduma deju mūzikas un intermediju autori, kora partitūras rakstīja Laura Jēkabsone no grupas "Latvian Voices". Tikai tagad mēs varam dzirdēt, kā viss šis muzikālais materiāls skan kopā.

Deju lieluzvedumā piedalās dalībnieki no visas Latvijas. Kā ir veidot pasākumu, kurā dalībnieki ir no viena novada – Cēsīm?

Tu jūties kā mājās, esi tādā pozitīvā ielenkumā, jo gandrīz visus pazīsti personīgi. Dziesmu svētki paši par sevi ir liels loģistikas projekts, "Māls" ir niansētāks notikums. Arī žanriski tas ir citāds: ja deju lieluzvedums pārstāv vienu žanru, "Mālā" satiekas amatiermākslas dejotāji, dziedātāji, instrumentālisti, teātra trupas, folkloras kopas un amatnieki, pat Lodes keramisko būvmateriālu rūpnīcas darbinieki. Īpaši sirsnīgi liekas kopā darboties visām paaudzēm, no visjaunākā, kuram tikai pieci gadi, līdz cienījamam, 80 gadus vecam, dalībniekam. Piedalās visi, kas vēlas un spēj izturēt repertuāru.