7.7 °C
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas otrā stāva labā spārna zālēs ciklā "Paaudze" līdz 21. aprīlim apskatāma Birutas Delles izstāde "Gleznot katru dienu" un galerijā "Daugava" līdz 24. februārim izstādē "Mans kalns. 2023. gads" – viņas jaunākie darbi.
Māksliniecei šogad aprit astoņdesmit gadi, un apaļā jubileja tiek atzīmēta ar plašu Birutas Delles darbu retrospekciju un zīmīgu ieskatu viņas daiļradē, kā arī pēdējā laikā tapušiem pašiem jaunākajiem – 2023. gada – darbiem.
Rīgā, izejot cauri Kronvalda parkam, apmēram desmit minūtēs var nonākt no vienas Birutas Delles izstādes otrā. Parka lielie koki ar varenajiem stumbriem un gleznainajiem zariem, ēnu formām un saules gaismas lāsumiem uz zemes sasaucas ar to, ko varam ieraudzīt Birutas Delles darbos. Mākslinieces gleznotā daba ir sirreāla un it kā nākusi no zemapziņas – kokiem, augiem un ainavām atdzīvojoties savādos, dīvainos tēlos, dažkārt pat ieņemot cilvēka ķermeņa apveidus, kā tas, piemēram, ir redzams 1988. gada gleznā "Saules dūriens".
Padomju laikā radītā alternatīvā māksla
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāde "Biruta Delle. Gleznot katru dienu" ir eksponēta ciklā "Paaudze", kas veltīts 20. gadsimta otrās puses latviešu mākslai. Šis laiks bija raksturīgs ar to, ka okupētajā Latvijā jau krietni brīvāk ieplūda Rietumu mākslas strāvojumi, kas bija izlauzušies cauri dzelzs priekškaram un atbalsojās ne tikai glezniecībā, bet arī performancēs, multimediālos projektos, starpnozaru eksperimentos un pašu mākslinieku dzīvesveidā.
Izstādes kurators Vilnis Vējš saka: "Padomju laikā Delle dzīvoja it kā divās paralēlās pasaulēs: autores darbi parādījās oficiālajā izstāžu apritē, bet ikdiena noritēja ideālistiskā savstarpējas pašpalīdzības vidē, kur bija sastopami dažādi autsaideri. Tomēr fokusā nešaubīgi atradās māksla."
Cikls "Paaudze" un tajā iekļautā Birutas Delles izstāde patiesībā pierāda to, ka pagājušā gadsimta otrajā pusē totalitārā režīma spaidos komunistiem tā arī neizdevās apspiest latviešu mākslinieku brīvo garu un iespaidot viņu domāšanu. Mākslinieki izkopa savus alternatīvos mākslas modeļus. Birutas Delles dzīve un māksla šajā laikā un paaudzē ir spilgts brīvā, dumpinieciskā un radošā gara piemērs okupētajā Latvijā.
Birutas Delles izstādi ir interesanti apskatīt, arī lai iedziļinātos viņas domu un iztēles valstībā, kāda tā bija okupācijas un totalitārā režīma laikā. Mākslinieces talants Padomju Latvijā ir panācis savu izlaušanos – gleznās izpausts tas, ko māksliniece patiesi vēlējusies pateikt. Birutas Delles darbos nav jūtama domas konstruēšana un idejas pakļaušana estētiskiem priekšstatiem. Gleznu idejas ir svaigas un nepastarpinātas – kā no dvēseles dzīlēm nākušas, tieši materializējoties uz audekla. Savā grāmatā "Mans Ceļš", ko 2007. gadā izdeva izdevniecība "Atēna", Biruta Delle, atceroties pagājušā gadsimta 90. gadus, raksta: "Dzīvošu, tātad – gleznošu."
Daudzi šīs paaudzes mākslinieki ir apbrīnas vērti – cik drosmīgi un patiesi viņi spēja saglabāt savu neatkarīgo radošo garu režīmā, kur Dieva vietā tika likts Ļeņins, Markss un Engelss, kur vienīgā īstā un vislabākā māksla bija radīta sociālistiskā reālisma un komunisma garā.
