Augusta pēdējās sestdienas, 30. augusta, vakarpusē visaugstākajā Latvijas krastā – Jūrkalnes Ugunspļavas dabas koncertzālē –, godinot senās tradīcijas un dabas spēku, notiks Latvijas mūsdienu tautas mūzikas, dūdu un bungu grupas "Auļi" koncerts. 

Šajā naktī Baltijas jūras piekrastē tiks aizdegti simtiem, pat tūkstošiem ugunskuru. Saulkrastos, pulcinot desmitiem folkloras kopu ar plašu tradicionālās kultūras programmu, jau 15. reizi notiks folkloras festivāls "Pa Saulei". Uguns tiks aizdegta Rosalas vikingu centrā Turku arhipelāgā Somijā, Muhu un Sāmsalā Igaunijā, Zviedrijā, Norvēģijā un citviet. Senās uguns nakts tradīcija simbolizē vienotību starp Baltijas jūras reģiona tautām, godinot jūru kā dzīvības un labklājības avotu, kā arī atceroties piekrastes tradīcijas – senlaikos ugunskuri rādīja ceļu kuģiem. ​Latvijā Ugunsnakts spīdēs un skanēs Papes Ķoņu ciemā, Bernātos, Liepājā, Pāvilostā, Staldzenes stāvkrastā, Kolkā, Lapmežciemā, Engurē, Ragaciemā, Rīgas Vakarbuļļos, Liepupē, Salacgrīvā un Ainažos.

"Latvijas Avīze" sarunai par tautas mūziku un Baltijas vienotību uzrunāja "Auļu" un studijas "Lauska" radošo vadītāju, mūziķi Kasparu Bārbalu.

Kāda būs Ugunsnakts Jūrkalnē?

K. Bārbals: Kā arvien, "Auļu" izspēlētā mūzika atspoguļos senās tradīcijas un rituālus, kas saskan ar Senās uguns nakts būtību – vienotību, dabas spēka godināšanu un senču mantojuma saglabāšanu –, šoreiz neko speciāli jaunu radījuši neesam, bet vēlamies parādīt labāko un skaistāko. "Auļiem" jau jebkura dziesma ir ugunīga un dinamiska, un Ugunspļavas koncertā mūsu uzdevums ir skatītājus iekustināt, uzsildīt, atvērt un sagatavot sadziedāšanās daļai, kas notiks pašā jūras krastā.