Valsts svētkos, 18. novembrī, klajā nāca literatūrzinātnieces, folkloras pētnieces un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesores Janīnas Kursītes grāmata "Latvijas kultūrvienības jeb mazie novadi". Kultūrvēsturiskā apcere pievēršas Latvijas vēsturisko zemju – mazo novadu ģenēzei, etnogrāfijai un kultūrvēsturei. 

Kā sarunā atzina pētniece Janīna Kursīte, mazie novadiņi un ar tiem saistītie nosaukumi ir interesantas Latvijas vēstures liecības un leģendas, kas paver labāku skatu uz tagadni un, iespējams, arī uz nākotni. Grāmatā stāstīts par suitiem, Zemgales krieviņiem, Ludzas igauņiem, Abreni, Augšzemi, kuršu ķoniņiem, Kurzemes lībiešiem, leišmali, Lejaskurzemi, Malēniju, Piebalgu, Vidzemes lībiešiem un vendiem.

Pagājušajā gadā klajā laidāt "Kamolkoku: apceri par ceļiem uz latviskumu", un nu pie lasītājiem nonācis jau nākamais pētījums…

J. Kursīte: Braucot ekspedīcijās, gadu gaitā mēdzu piezīmēt interesantas lietas, tās krājušās gadu gaitā, pat nezinot – noderēs vai nenoderēs. Daļa pierakstītā tā arī paliek arhīvam, bet daudz lietu pēc gadiem kļūst par vērtību, ko vairs pat nebūtu iespējams iegūt.

Veidot šo grāmatu pamudināja Egila Levita iniciētais Latviešu vēsturisko zemju likums, un kopš tā pieņemšanas 2021. gadā pamazām sāku domāt par katrā kultūrvēsturiskajā novadā iekļautajām savdabīgajām daudzveidībām un paralēli darbam ap "Kamolkoku" aizrāvos.

Mūsu kultūrvēsture ir ārkārtīgi bagāta, šajā grāmatā nebūt nestāstu par visiem mazajiem novadiem, rakstu vien par divpadsmit maznovadiem jeb kultūrvienībām. Kurzemi veidoju ar kuršu ķoniņu, Lejaskurzemes, Kurzemes lībiešu, suitu klātbūtni, bet tas nebūt nenozīmē, ka esmu aplūkojusi pat daļu no bagātīgās dažādības. Piemēram, Lejaskurzemē ietilpst arī Nīca, Rucava, kuras varētu aprakstīt vēl sīkāk. Latgale piepildījās ar Abrenes un Ludzas igauņu kultūrvienībām. Vidzeme – ar Malēniju, kas, tiesa,