Šodien, 7. novembrī, un rīt ar Arnolda Šēnberga "Gurres dziesmām" desmito jubileju svin Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars". 

Tās radošā un tehniskā komanda jau sen esot sapņojusi par tik vērienīga projekta īstenošanu, un nu uz Lielās zāles skatuves atskaņojumā vienosies vairāk nekā 250 profesionālu mūziķu – pieci solisti, liels jauktais koris, trīs vīru kori un grandiozs orķestris. 

Sveicot "Lielo dzintaru" jubilejā, "Latvijas Avīze" uzrunāja vienu no visenerģiskākajiem kultūras menedžeriem Latvijā, pašvaldības kapitālsabiedrības SIA "Lielais dzintars" valdes priekšsēdētāju Timuru Tomsonu. Īpašs viņa lolojums ir Latvijas pirmā digitālā koncertzāle, kas 8. novembra vakarā jubilejas svinības ļaus dzirdēt klausītājiem visā Latvijā un visā pasaulē.

Kas šo gadu laikā devis vislielāko gandarījumu?

T. Tomsons: Šis ir ļoti liels jautājums. Gandarījums ir par to, ka šī koncertzāle, kas radīta kā arhitektūras pērle, tiešām kļuvusi par Liepājas vizītkarti, jo, internetā ievadot vārdu "Liepāja", pirmā, protams, ir jūra, bet nākamais šķirklis ir koncertzāle. "Lielo dzintaru" saucam par enkurbūvi, jo tas pēc būtības mainījis kādreizējo priekšstatu par Liepāju kā pilsētu ar augstu militarizāciju un metalurģiju uz ko tādu, kas ir daudz cilvēcīgāks, kultūru un arī atpūtu. Man liekas, šis ir liels pavērsiens Liepājas pilsētai, turklāt – izdevies, jo to novērtē gan restorāni, gan viesnīcas, gan, protams, visdažādākie cilvēki, kas nāk pie mums ciemos.