Aleksandras Beļcovas gleznotais Austras Ozoliņas-Krauzes portrets vienpersoniski ienes to pašu sakārtotību, mieru un rietumnieciskās dzīves un sadzīves kultūru un kvalitāti kā mākslinieka Bačo Marijas Baci pašportrets, attēlojot sevi saviesīgas sanākšanas gleznā "Pēcpusdiena Fjezolē", kas stāsta par mierīgu ainu draugu pulkā pēc kopīgas maltītes baudīšanas. Viņi sarunājas mākslinieka mājās Fjezolē un bauda cits cita klātbūtni.
Niklāvu Strunki mākslas pētnieki sauc par "latviešu itāli". Viņš Itālijā nodzīvoja četrus gadus (1923–1927). Mākslinieks uzturējās Romā un Florencē, devās iepazīt Venēciju un Toskānu, apskatīja Neapoles līci un Amalfi piekrasti. Izstādē redzamas vairākas Niklāva Strunkes gleznas, un interesanti ir arī tas, ka mākslinieka līdzgaitnieki savās atmiņās un versijās ir minējuši, ka Niklāvs Strunke bija cilvēks, kas Rīgā ieviesa itālisko sveicienu "čau!".
Izstādē latviešu mākslu pārstāv četrpadsmit mākslinieki – Kārlis Hūns, Jūlijs Feders, Vilhelms Purvītis, Janis Rozentāls, Johans Valters, Jāzeps Grosvalds, Voldemārs Matvejs, Pēteris Krastiņš, Teodors Zaļkalns, Gustavs Šķilters, Niklāvs Strunke, Aleksandra Beļcova, Jānis Liepiņš, Kārlis Zemdega, piedāvājot izcilus 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma darbus no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, kas, būdami Latvijas mākslas klasikas šedevri, pārsteidzoši saskan ar Itālijas mākslu un pārliecinoši nostājas tai līdzās.
No Fatori līdz Morandi
Šo abu itāļu mākslinieku vārdi ir ietverti izstādes nosaukumā un iezīmē ekspozīcijas ceļu tā laika Itālijas un Latvijas mākslas virzienos. Izstādē apskatāmi impresionisma, avangarda, divizionisma, simbolisma, reālisma, ekspresionisma, futūrisma, modernā klasicisma darbi.
Mākslas virzienus nav iespējams krasi nošķirt. Mākslinieks ir radītājs, un Astrīda Rogule saka: "Mākslas virzieni ir plūstošs process. Izstādes ekspozīcija attēlo perspektīvu un uzdod jautājumu – ko nozīmē gleznot pareizi? Te ir pārstāvēti daudzi mākslas virzieni un to simboliski noslēdz Džordžo Morandi, kas iezīmē turpinājumu un jaunu laikmetu Itālijas mākslā pēc Otrā pasaules kara, kad Latvijas mākslā iestājas sastingums un pārrāvums. Tāpēc līdzās Morandi darbam izstādes noslēgumā ir skatāma Niklāva Strunkes 1929. gada glezna "Florencietis ziemā"."
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs par izstādes titulattēlu ir izvēlējies Džovanni Fatori (1825–1908) darbu "Saulriets virs jūras". Glezna ar nelielu un tumšu krāsu paleti izstaro gaismu satumsušās debesīs, kas vibrējot atspīd uz ūdens virsmas. Gaisma mākslas darbā atspoguļo cilvēka domu, jūtu un emociju pasauli. Šī saturā precīzā un spēcīgā glezna, kas izskatās tumša, bet patiesībā ir ļoti gaiša un garīga, savelk kopā gaismu, jūru, debesis, cilvēku, bezgalību un neizdibināmo. Fatori ir teicis: "Es noteikti ticu, ka mākslai nav nepieciešams pedantiskums, bet gan ļoti vienkārši līdzekļi visās lietās… vienkārša palete, maz krāsu: pārāk daudz bezjēdzīgu krāsu padara darbu amatieriski greznu. Lūk, mana oriģinalitāte ir izskaidrota."
Izstādē itāļu māksla ir pārstāvēta vairāk un bagātīgāk nekā Latvijas. Tā mūsu skatītājam ir mazāk zināma un sniedz vienreizēju iespēju ieraudzīt Ufici galeriju dārgumu oriģinālus. Abu zemju mākslinieku darbi ir izkārtoti pamīšus, cits citu papildinot un mākslinieciski atbalstot. Ekspozīcija provizoriski ir sadalīta mākslas virzienu un stilu sekcijās, tā mudinot aptvert glezniecības iespēju plašo, dažādo un nebeidzamo radošumu.
Viena zāle ekspozīcijā ir tumša, un, tajā ieejot, kādu minūti jāpastāv, lai acis aprastu ar situāciju un varētu ļauties izrādei, kad samtaini melnā zālē viens pēc otra iemirdzas Itālijas un Latvijas mazās tēlniecības darbi. To pavada speciāli šai ekspozīcijai radīta komponista Staņislava Judina mūzika. Tā ir tēlniecības mistērija, kad skaņa, gaisma un tumsa veido izrādi, kurā skulptūras spēj radīt emocionālu noskaņu.
Itāļu mākslu izstādē pārstāv 56 mākslinieki: Džovanni Fatori, Antonio Fontanēzi, Telēmako Sinjorīni, Silvestro Lēga, Federiko Dzandomenegi, Mario de Marija, Džovanni Boldīni, Medardo Roso, Frančesko Džoli, Plīnio Nomellīni, Antonio Dongi, Viktors Grubiči de Dragons, Gaetāno Previāti, Džino Severīni, Džordžo de Kiriko, Elizabete Šaplīna, Aldo Karpi, Gvido Marusigs, Leonardo Dudrevils, Karlo Karrā, Džakomo Balla, Džanfilipo Uzellīni, Italo Grizelli, Neno Mori, Alberto Saljeti, Gvido Marusigs, Ahils Funi, Adriāno Čečoni, Antonio Mančīni, Filipo Marfori-Savīni, Atiljo Selva, Domenoko Trentakoste, Hektors Tito, Feruco Feraci, Libero Andreoti, Lorenco Viāni, Luidži Russolo, Mino Makāri, Renato Bertelli, Torello Ančiloti, Vičenco Kabjanka, Džovanni Bastjanīni, Lorenco Bartolīni, Bačo Maria Bači, Fillide Džordžo Levasti, Evaristo Bončinelli, Džovanni Kolačiki, Beatriče Ančiloti Goreti, Mikēle Kammarāno, Mozus Levi, Rikardo Nobili, Otone Rozai, Filadelfio Simi, Pjetro Senno, Džovanni Kosteti un Džordžo Morandi.
Gaisma ir atklājums
Iespējams, ka izstādes lielākais atklājums un pārsteigums ir tas, ka tēlu, gaismu interpretācijas, faktūru, krāsu, triepienu, formātu un gleznās radīto noskaņu ziņā itāļu un latviešu mākslinieku darbi savstarpēji ļoti līdzinās un sasaucas gan mākslas virzienu, gan iegleznoto emociju ziņā. Itāļu māksla Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ir ieguvusi jaunu kontekstu. Izstāde liek aizdomāties par to, ka valstu ģeogrāfiskās robežas mākslā nav izšķirošas. Noteicošais ir mākslas vienreizīgums, šajā izstādē – gaisma, kas jau pati par sevi glezniecībā ir atklājums. 19. un 20. gadsimta mijā Eiropas mākslā tā sevi pieteica kopā ar ēnu saspēlēm, kas kļuva par vienu no aizrautīgākajiem elementiem glezniecībā.
Astrīda Rogule saka: "Tas patiešām ir pārsteidzoši, ka māksliniekiem no tik atšķirīgām valstīm ir tik vienādas sajūtas. Mēs esam Eiropas mākslas kopējā telpā. Ufici galerijas atvestie darbi te jūtas kā mājās."
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
11.6 °C
