Galerijā "Daugava" līdz 16. maijam apskatāma mākslinieces Laimas Puntules personālizstāde "Melns. Zils. Sarkans. Piezīmes par esamību". 

Kā norādīts galerijas informācijā par izstādi, sadarbība ar mākslinieci aizsākās 20. gadsimta 90. gados, iekļaujot viņas darbus arī starptautiskās izstādēs. Toreiz viņa bija jauna, Latvijas Mākslas akadēmiju absolvējusi māksliniece ar ugunīgi sarkaniem matiem un talantu. Īpašu ievērību guva Laimas zīmējumi un darbs animācijā. Māksliniece neataino redzamo, bet gan to, ko jūt, domā un zina, īpašu atzinību iegūstot ar zīmējumiem un darbu animācijā.

Šobrīd Laima kopā ar ģimeni jau četrpadsmit gadus dzīvo Kopenhāgenā, un saruna ar mākslinieci pievēršas dzīvei starp divām valstīm – Dāniju un Latviju. Tā ir refleksija par cilvēka un mākslinieka pieredzi, kā arī par pagātnes nospiedumiem, kas turpina veidot tagadni.

Kā radās ideja izstādei "Melns Zils Sarkans. Piezīmes par esamību"?

L. Puntule: Esmu priecīga, ka galeriste Anda Treija to ierosināja, jo pati nekad to nebūtu darījusi. Anda teica: "Tev ir darbi Jūrmalā un Cēsīs. Tu neiedomājies, ka visi tos ir redzējuši." Par to tiešām nebiju aizdomājusies. Man šķita, ka tā ir neiespējamā misija – salikt kopā zīmējumus ar gleznām. Taču beigās man pašai kļuva interesanti, jo izstādē ir gan melnbaltie zīmējumi, gan zilās gleznas, gan arī sarkanā krāsa, kas tagad sāk ienākt manā glezniecībā. Darbi ir no posma, kopš esmu aizbraukusi prom no Latvijas un atsākusi gleznot. No agrākajiem periodiem tie nav saglabājušies. Kad aizbraucu uz Dāniju, atstāju bildes pie draudzenes. It kā labā veidā, bet kaut kas mainījās. Iemetās pelējums, vairs nekas no tā nepalika. Tādēļ darbu no iepriekšējā perioda ar tumšajām faktūrām ir pavisam maz.

Nosaukuma otrā daļa reflektē par esamību. Kāda ir jūsu esamība?