"Kad es pirmo reizi klausījos, arī man bija jāraud. Un arī otro un trešo reizi... Viss nāk un aiziet tālumā... Vai ne? Tā ir tā raudamā dziesma?" trimdas rakstnieka Gunāra Janovska (1916–2000) romāna "Un kas par to" varonim Andrim saka draudzene Auguste. 

Tad piebilst: "Un tam, kas Raimondu Paulu ir nosaucis par melno mēri, es gribētu izskrāpēt acis!" Romāns vēsta par latviešu dzīvi Anglijā un 1978. gadā iznāca "Grāmatu drauga" izdevniecībā Bruklinā. Abi tēli tikko klausījušies padomju okupētajā Latvijā ierakstīto R. Paula albumu "Laternu stundā" (1976). "Man šī plate ir mājās. Reizēm es šo dziesmu dungoju visu dienu un netieku no viņas vaļā. Un tai ir tik skaisti vārdi," teic Auguste.

Kultūrvēsturniekiem okupētās Latvijas un Rietumu trimdas latviešu sabiedrības mijiedarbība estrādes mūzikas jomā vēl ir "nearts lauks", taču, ieskatoties klaida latviešu presē, rodas iespaids, ka Maestro bijis latviešu vieglās mūzikas celmlauzis abās dzelzs priekškara pusēs.

"Latviskiem motīviem"

1970. gada aprīlī latviešu jaunatnes nometnē ASV Mičiganas štata Hemlokā vienā no pievakarēm dalībnieki pulcējās, lai "noklausītos Raimonda Paula ieskaņotās dziesmas, kuras pēdējā laikā atradušas ceļu uz Ameriku no Latvijas". Daudziem tā bija pirmā iepazīšanās ar Latvijā toreiz jau popularitāti ieguvušā jaunā komponista vārdu. Bet varbūt kāds kaut ko bija pamanījis jau agrāk.