Ik nedēļu ceturtdienās plkst. 12.30 Latvijas Radio 1 viļņos ir klausāms pētnieciskās žurnālistikas raidījums "Atvērtie faili", kas atspoguļo tēmas par politiku, biznesu, krimināldrāmām. Viens no šī raidījuma veidotāju komandas ir Ģederts Ģelzis, kurš 2008. gadā saņēma apbalvojumu Latvijas Žurnālistu savienības konkursā "Žurnālistikas cerība 2008" kā labākais jaunais TV žurnālists. Ilggadējās uzkrātās pieredzes un augstās latiņas uzturēšanas dēļ viņš kļuva par Latvijas Radio pētnieciskās žurnālistikas daļas vadītāju. Sarunā par raidījuma "Atvērtie faili" tapšanu, pelēko zonu, pētniecību, kvalitatīvu žurnālistiku.

Visai ilgi darbojies pētnieciskās žurnālistikas lauciņā. Kā kļuvi par vienu no raidījuma "Atvērtie faili" veidotājiem?

Ģederts Ģelzis: Mana žurnālista karjera sākās Latvijas Radio 2004. gadā. Vēl kā students nācu un iepazinu ziņu pasauli. Darbs radio bija mana pirmā saskare ar žurnālistiku. Vēlāk sekoja maģistrantūras studijas Londonā. Guvu pieredzi, arī strādājot TV3. Mana atgriešanās bija 2021. gada septembrī, kad pievienojos raidījumam "Atvērtie faili" kā pētnieciskais žurnālists. Pēc visa pārmaiņu perioda pats kļuvu par pētnieciskās žurnālistikas daļas vadītāju. Darba ir tiešām daudz. Esam piecu cilvēku komanda, kas veido šo raidījumu.

Raidījumā jūs pētāt visai lielus un nozīmīgus problēmjautājumus. Ar ko parasti sākas izpēte? Kāda ir jūsu darba struktūra?

Tematus bieži meklējam mēs paši. Mēs esam unikāli ar to, ka no viena raidījuma izskanēšanas datuma līdz otram paiet gandrīz viens mēnesis. Katras epizodes scenārijs ir ļoti garš. Aizpildīt pusstundas garu raidījumu ar pētniecisku un analītisku saturu ir ļoti grūti. Vēl jau ir jānotur arī klausītāja uzmanība, tāpēc tas ir liels izaicinājums. Izmantojam arī skaņas efektus vai paņēmienus, kas arī piesaistītu klausītāju, bet nebūtu arī ārpus konteksta. Mums svarīgākais ir informācijas avoti.