Ja dzīvotu Amerikā, viņa dzīvesstāstu varētu nosaukt pat par amerikāņu sapņa piepildījumu. Bet Latvijā? Pie mums tas vairāk līdzinātos pasakai par Antiņu, tikai veiksmīgāku, jo no stikla kalna noceltas veselas trīs princeses, par ko pats Jānis Šipkēvics gardi nosmej. Ja neticat, jāpalasa nupat izdotie memuāri “Ar dziesmu par dzīvi”.

Grāmatu rakstītājus viņš nosauc par dzīves skatuves gaismotājiem, kas izceļ laimīgās dienas un iemirdzina zvaigznes pie debesīm, kā arī pieklusina tumšos brīžus, skumju ainas un noslēpj dažas neveiksmīgas dekorācijas. Nu pats sēdies pie gaismotāja pults un prožektoros nosēdina savu dzīvesgājumu. 

Grāmatas 440 lappusēs atkal var sastapt slaveno Jāni Šipkēvicu no Latvijas atmodas laika leģendārā televīzijas raidījuma “Labvakar!” vai arī radioraidījuma “Ar dziesmu par dzīvi” jau 33 gadus aizrautīgo vadītāju, kuram turpat līdzās sēž ārēji nopietnais priekšnieks – akciju sabiedrības “Radio SWH” līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs. Jānis, Tīna un Olivers satiks savu tēti, Ilze – dzīvesbiedru. Liepājnieki atpazīs spuraino un radošas izdomas bagāto Lilijas Šipkēvicas audžudēlu, par kuru viņa allaž teica: “Tas ir mans Jānis, Valērijas puika!” Un tur būs arī puisītis, kas četru gadu vecumā zaudēja savu paradīzi – mīļo mammu.