Teju katru rītu jau plkst. 6.30 tieši viņš, Gusts Kikusts, ir tas, kurš sveicina Latvijas Televīzijas skatītāju "Rīta Panorāmā". Viņa žurnālistikas darbības spektrs ir ļoti plašs un daudzpusīgs, sākot ar drukāto mediju publikācijām, turpinot ar radio un līdz pat bijušā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa padomnieka amatam. Nepamanīta nepaliek arī viņa iespaidīgā un vīrišķīgā balss, iespējams, tāpēc viņš ir sastopams arī kora "Domino" dalībnieku rindās un šobrīd aktīvi gatavojas un piedalās Dziesmu svētku norisēs.

Jūs jau vairākus gadus esat "Rīta Panorāmas" vadītājs, kā arī aktīvi iesaistāties citos Latvijas Televīzijas darbos un projektos, kā tur jūtaties?

Kā saka, visiem darbiem ir savas "augšiņas" un savas "lejiņas", bet ar to noteikti ir jāsadzīvo. Konkrēti manā gadījumā tās ir sagremošanas stadijā esošās, joprojām līdz galam nesagremotās, mana hronobioloģiskā pulksteņa attiecības ar sociālo pulksteni. Tas rīta darba agrums dod savu specifiku režīma plānošanai, kurai es nekad nepadodos, man tā ir tāda nepārtraukta cīņa ar sevi. Attiecībā uz visu pārējo un to ietvaru, kas ir Latvijas Televīzija un "Rīta Panorāma", tas ir fantastisks kolektīvs ar vienreizēju humora izjūtu, savstarpēju pleca sajūtu, atbalstu un ar komandas garu, kas virzās uz priekšu ar misijas apziņu, kas mums kā sabiedrisko mediju ziņu raidījumam ir uzticēta. Tā arī ir atbilde – kāpēc, par spīti savām hronobioloģiskajām cīņām, es vēl joprojām esmu tur. Es domāju, ka ikvienā darbā ir savas garoziņas. To, lai arī kā negribētu atzīt, pateiks ikviens, arī tie, kuri par saviem darbiem ļoti fano un stāsta, ka darbs ir viņu sapnis un hobijs. Bet man noteikti nav pamata sūdzēties, jūtos iejuties.