Taizeme. Viss par un ap ziloņiem, smaidīgi cilvēki, melodiska valoda, virtuves garšas un smaržas, sutīga tveice, burvīgas pludmales un džungļu radību orķestris. Vilinoša kontrastu zeme. Zeme, kas paliek sirdī un aicina atgriezties.

Tādu to paspēju iepazīt desmit dienās, ceļojot kopā ar draudzeni un divām vienpadsmitgadniecēm. Katra diena bija neatkārtojama un jaunu iespaidu pilna, baudījām gan laiskus mirkļus viesnīcas baseina malā, gan metāmies aizrautīgos piedzīvojumos, ko nav iespējams pilnībā aprakstīt dažās žurnāla lappusēs, tāpēc rakstīšu par spilgtākajiem mirkļiem.

Taizeme – sapnis sešu gadu garumā

Esmu trīs meitu māmiņa, un mana vislielākā aizraušanās ir ceļošana. Pirms vairākiem gadiem nolēmu, ka vēlos to piedzīvot ar katru no savām meitām atsevišķi, lai varētu katrai pievērst nedalītu uzmanību un pavadīt kvalitatīvu laiku kopā. Tā kā mana vidējā meitiņa Agnese jau kopš dzimšanas ir neprātīgi mīlējusi ziloņus, nebija šaubu, uz kuru zemi vēlējos aizvest viņu. Kad Agnesei bija pieci gadi, apsolīju: “Kādu dienu es tevi aizvedīšu uz īsto ziloņu zemi – Taizemi.” Taču piecu sešu gadu vecumā Agnese vēl nespēja izvēlēties, ko vairāk gribētu – Taizemes ceļojumu vai atpūtu Dzintaru Mežaparkā, tāpēc sapratu, ka vēl par agru. 

Tā gadus piecus sapņojām par Taizemi, līdz sestajā gadā mūsu ceļojumu sāku plānot pa īstam. Mums atbilstošu tūrisma aģentūras grupu piedāvājumu vai gidu neatradu, neatbilda ne cenas, ne piedāvātās programmas, tāpēc nolēmu – plānošu pati. Tā sapnis kļuva par plānu, un tajā brīdī arī mana draudzene Liene ar meitu – Agneses draudzeni Līnu – piekrita pievienoties mūsu ceļojumam. Marta skolēnu brīvdienās devāmies ceļā.