Valdība nosaka 20 miljonu eiro griestus par vienu "Rail Baltica" kilometru

Valdība ceturtdien noteica 20 miljonu eiro maksimālos griestus par vienu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" kilometru, pēc ceturtdienas valdības ārkārtas sēdes informēja premjers Andris Kulbergs (AS).

Viņš skaidroja, ka, balstoties uz neatkarīgu konsultantu pētījumu, valdība noteica, ka nedrīkstēs pārsniegt 20 miljonus eiro par kilometru. Šajā summā nav ņemtas vērā "lielās būves", bet tajā ietilpst sliedes, elektrifikācija un signalizācija, lai "vilciens varētu fiziski pārvietoties pa pamattrasi."

"Tās ir pamattrases izmaksas, tur nav iekšā vilcienu," uzsvēra Kulbergs. Līdz šim, pēc Kulberga teiktā, kilometra izmaksas svārstījās no 28 līdz 32 miljoniem eiro.

Politiķis pauda, ka budžeta griesti par kilometru bija jānosaka jau 2015. gadā. Tā kā tie nebija noteikti, projekts esot nonācis "plūstošā realitātē". Tika pieļauts, ka tiek mainīta tehniskā specifikācija, un tādēļ arī radies ievērojamais sadārdzinājums projektā, norādīja premjers.

Kulbergs arī vērtēja, ka jau lidsabiedrības "airBaltic" jautājums ir ļoti finansiāli ietilpīgs un sarežģīts, bet "Rail Baltica" esot "vēl trakāks". Pēc viņa sacītā, pie esošā līguma nosacījumiem izveidojies 450 miljonu eiro sadārdzinājums, lai realizētu uzņemtās saistības, kas radušās, saņemot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējumu.

Tāpat viņš sacīja, ka, piesaistot konsultantu, Satiksmes ministrijai (SM) līdz decembrim būs jāizstrādā minimālais projekta scenārijs, kad būšot zināmas arī reālās pirmās kārtas izmaksas. "Ar minimālākajiem resursiem ir jāsaprot, kā var nonākt pie funkcionāla dzelzceļa," viņš sacīja.

Politiķis tāpat uzsvēra, ka valdība atbalstīja arī pirmās kārtas tvērumu, kas paredz pamattrases uzbērumu vienam sliežu ceļam ar iespēju nākotnē izbūvēt otru sliežu ceļu, kā arī paredz ne vairāk kā četras reģionālās stacijas.

Tāpat viņš uzsvēra, ka pamattrases līgums, ko Latvija 2023. gada decembrī noslēdza ar pilnsabiedrību "E.R.B. Rail JV", ir ļoti neizdevīgs, jo laikā, kad nekas netiek būvēts, ir jāmaksā kompensācijas, ir dīkstāve un turpinās sadārdzinājums.

Kulbergs uzsvēra, ka par šo noslēgto līgumu kādam esot jāatbild.

Viņš pamatoja, ka lielākā problēma noslēgtajam pamattrases līgumam ir tā, ka tajā netika iesaistīti profesionāļi, kas aizstāvēja valsts intereses. "Mūs vienkārši aptina ap pirkstu," pauda premjers.

Kulbergs salīdzināja, ka Igaunija un Lietuva līgumus slēdza pamattrases daļās un ļāva būvēt vietējiem būvniekiem, tādējādi konkursu rezultātā iegūstot lētāko cenu.

Komentējot risinājumus, viņš sacīja, ka risinājumi ir smagi un notiek pārrunu process. Viņš uzsvēra, ka valstij ir jāalgo profesionāļi savā pusē, kas aizstāvētu valsts intereses un izvērtētu, kāds ir labākais risinājums.

Savukārt satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) norādīja, ka, noslēdzot līgumu, tika prasīta nauda brīdī, kad nevarēja saprast, cik naudas ir vajadzīgs. Viņš uzsvēra, ka nav pietiekama pamata, lai Latvija segtu līgumā noteiktās saistības, jo virkne pozīciju Latvijas ieskatā ir nesamērīgas un neatbilstošas, kā arī ir jāvērtē, kā šīs izmaksas ir radušās.

Ministrs sacīja, ka tiks meklēti speciālisti un konsultanti, kas varēs sagatavot tvērumu minimālajā tehniskajā apmērā. "Vadoties no uzstādītā mērķa - 20 miljoni eiro par kilometru, varēs noteikt diezgan precīzas izmaksas, kā arī laika rāmi, kurā tas ir īstenojams," pauda Kozlovskis.

Pēc satiksmes ministra teiktā, neatkarīgi no turpmākajiem lēmumiem, nav pietiekama pamatojuma, lai Latvija segtu visas 2023. gada līgumā uzņemtās saistības, jo valsts ieskatā virkne pozīciju tajā ir nesamērīgas un neatbilstošas reālajai situācijai. "Un tad tur ir vērtējams, kā tās radušās - vai tas ir bijis tīri civiltiesisks darījums vai arī tur ir bijusi kāda apzināta rīcība, kādēļ mēs esam nonākuši pie tādām izmaksām," teica Kozlovskis.

Premjers arī informēja, ka ir panākta vienota Baltijas valstu pozīcija kopīgi nonākt līdz tehniski minimālākajam risinājumam, lai dzelzceļš būtu funkcionāls un "tā izmaksas varētu samazināt par miljardiem".

LETA jau vēstīja, ka 2023. gada decembrī EDzL un pilnsabiedrība "E.R.B. Rail JV" noslēdza līgumu 3,7 miljardu eiro apmērā par "Rail Baltica" pamattrases būvniecību. Pilnsabiedrību "E.R.B. Rail JV" veido Francijas "Eiffage Génie Civil", Polijas "Budimex" un Itālijas "Rizzani de Eccher".

Pamattrases būvdarbi ietver "Rail Baltica" izbūvi ārpus Rīgas pilsētas robežām. Būvniekam būs jānodrošina "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas pamattrases infrastruktūra aptuveni 200 kilometru garumā - sliežu ceļu apakšbūvju un virsbūvju - izbūve, tostarp zemes sagatavošana, uzbērumu, dzelzceļa tiltu, ceļu, ceļa pazemes pāreju, pārvadu izbūve, inženiertehnisko tīklu pārvietošana, sliežu un balasta uzstādīšana.

LETA arī ziņoja, ka Baltijas valstis ir vienojušās par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pirmās kārtas termiņa pagarināšanu līdz 2034. gadam.

Kulbergs iepriekš norādīja, ka Baltijas valstis ir izstrādājušas gala dokumentu, kas ir paziņojums Eiropas Komisijai (EK) par trīs Baltijas valstu līmeņa vienošanos par "Rail Baltica" projekta turpināšanu. Pēc Kulberga teiktā, galvenie elementi, kas ir ietverti šajā paziņojumā, ir kopīga vienošanās par pirmās fāzes tālāko procesu, kā arī kopīga nostāja par to, kad un kā šis projekts ir jārealizē.

"Briselē Baltijas valstis uzsvērs, ka nākamajā finansēšanas aploksnē uz trim Baltijas valstīm obligāti jābūt 10 miljardu eiro finansējumam no Eiropas, lai šo projektu šā brīža situācijā vispār varētu realizēt," teica Kulbergs.

Viņš uzsvēra, ka Baltijas valstīm ir nepieciešams Eiropas Savienības (ES) finansējums, jo ar nacionālo budžetu, kad Baltijas valstis būtisku finansējumu novirza Eiropas ārējās robežas stiprināšanai, projektu nav iespējams finansēt.

Tāpat ziņots, ka "Rail Baltica" projekta pamattrase pirmajā kārtā Latvijā plānota esošajā tvērumā, kas paredz izveidot "Rail Baltica" pārrobežu savienojumu no Lietuvas līdz Igaunijas robežai, kā arī pabeigt būvdarbus Rīgas lidostā un Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā, lai nodrošinātu iespēju savienot "Rail Baltica" un esošo dzelzceļa tīklu.

"Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr atbilstoši indeksācijai šī summa varētu sasniegt sešus miljardus eiro.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.