Līdz ar kopīgi skanīgi nodziedāto latviešu tautas dziesmu "Pūt, vējiņi!" vairāk nekā piecas stundas garā Noslēguma koncerta "Kopā augšup" izskaņā ir beigušies XXVII Vispārējie latviešu dziesmu un XVII deju svētki. Pirms tam, sestdien, tos vainagoja arī deju lieluzvedums "Mūžīgais dzinējs". 

Koru lielkoncertā "Kopā augšup" dejotāji bija pārstāvēti kā vēl nekad kuplā skaitā – piedalījās 89 visu paaudžu deju kolektīvi, "Es mācēju danci vest" izdejojot arī starp skatītāju rindām, kas bija ļoti emocionāls brīdis. Tādu mirkļu Noslēguma koncertā bija daudz, jo īpaši programmas beigās, kad pēc dziedātāju un skatītāju ovācijām divreiz tika atkārtota Raimonda Tigula "Lec, saulīte!" un "Manai dzimtenei", savā cienījamajā vecumā pie klavierēm sēžoties pašam autoram, Maestro Raimondam Paulam.

Tomēr, atstājot Sidraba birzi, lai stundu pēc pusnakts dotos mājās, dažu skatītāju sarunās izskanēja vērtējums, ka koru lielkoncerts "Tīrums. Dziesmas ceļš", kurā izskanēja arī Ukrainas valsts himna, dvēseles stīgas aizskāris vairāk, un varu viņiem piekrist. Nomainījušās dziedātāju un skatītāju paaudzes, viņu skatījums uz pasauli, arī mākslinieciskās vērtības, un šoreiz senais "Gaismas pils" stāsts publiku neuzrunāja tik spēcīgi, lai šo dziesmu pieprasītu izpildīt vēlreiz. Jo pirms tam jau divreiz bija izskanējusi "Saule, Pērkons, Daugava", kas, manuprāt, bija Noslēguma koncerta kulminācija. Sāpīgi apzinoties, ka šī ir pirmā reize, kad tās autors Mārtiņš Brauns vairs nesēžas pie klavierēm.