Karstā vasaras dienā ūdenī mērcēties grib visi – lieli vai mazi, modē ir arī rūdīšanās, kad, pakāpeniski pierodot pie vēsāka ūdens un regulāri peldoties, peldsezona tiek pagarināta līdz pirmajam ledum. 

Atskatoties uz pagājušo gadu

Par peldsezonu sauc laikposmu no 15. maija līdz 15. septembrim, kad oficiālajās peldvietās dežurē glābēji. Bet peldēšanās jau nenotiek tikai tur, sezona tiek sākta agrāk un pabeigta vēlāk.

Šogad Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ziņojis jau par 59 no ūdenstilpēm izceltiem mirušiem cilvēkiem. Salīdzināšana ar pagājušo gadu ir svarīga ne tikai skaitļu dēļ, bet, kā uzsver glābējs Aivars Petrockis, tā peldvieta, kas iepriekšējā gadā bijusi droša, šogad var būt mainījusies. Var būt izveidojušās bedres, sanesumi, ieskalots kāds koks vai bīstams priekšmets. “Ja pērn esi pārpeldējis upi, tad, iespējams, šogad to vairs nevarēsi, jo vienkārši fiziskā sagatavotība sliktāka. Galvenais – nepārvērtēt savus spēkus, neslēgt derības,” glābējs uzskaita riskus.

Uzmanīt bērnus!

Satraucošs ir fakts, ka pērn mediķi glābuši 23 slīkstošus bērnus. Pēdējos piecos gados Latvijā noslīkuši vairāk nekā 30 (!) bērnu vecumā līdz 14 gadiem. Vēl vairāk noslīkušo ir vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem. Noslīkšana ir viens no dominējošajiem ārējiem nāves cēloņiem bērnu un jauniešu vidū – pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, 30–45% no visiem ārējiem nāves gadījumiem saistīti ar slīkšanu un noslīkšanu. Tas ir lielākais īpatsvars visā Eiropas Savienībā.