Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un vēl vairākās Eiropas valstīs izdarīts salīdzinošs pētījums pēc Telavivas Universitātes noturības centra metodikas, kur, veicot sabiedriskās domas aptauju, uz Krievijas kara fona Ukrainā noskaidroja iedzīvotāju noturības mērījumus krīzes apstākļos. 

Iegūtos datus analizē viena no aptaujas organizatorēm, Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) ģenerālsekretāre Sigita Struberga. Ar viņu intervijā pārrunājam Krievijas draudus Baltijas valstīm – vai tiešām mums jābūt gataviem ļaunākajam scenārijam?

Vai izpētījāt, kuri no baltiešiem ir bailīgākie, kuri laidīs vaļā ļekas krīzes X stundā?

Jautājumi respondentiem tika veidoti Ukrainas notikumu kontekstā, lai cilvēki atbildot par to piedomā. Noskaidrojās, ka cilvēkiem vairāk rūp ekonomiskie nekā politiskie, sociālie vai ārēja iebrukuma draudi. Te parādījās pirmā atšķirība latviešu un krievvalodīgo uztverē, pēdējos Krievijas apdraudējums satrauc maz. Pozitīvā tendence, ka pāri 60% aptaujāto Latvijas pilsonība ir svarīga identitātes sastāvdaļa, un lielā puse mazākumtautībām piederīgo pauda – Latvija ir viņu mājas, no kurām tie aizbraukt netaisās. Tā ir augsne domāt, kā cittautiešus piesaistīt Latvijas valstij, jo agrākos pētījumos izzinājām, ka liels procents krievvalodīgo uzskata valsti par naidīgu.