Ārstu, kuru skaits Latvijas veselības aprūpes iestādēs jau ilgstoši ir nepietiekams, primārais uzdevums ir rūpes par pacienta veselību. Diemžēl pārāk lielu daļu sava darbalaika esošie mediķi patērē dažādas obligātās dokumentācijas aizpildīšanai un nepieciešamo formalitāšu izpildīšanai. Dažādās Eiropas valstīs šobrīd ļoti aktīvi tiek risināts jautājums par medicīnas nozares digitalizāciju. 

Diskusijas ministrijas līmenī ir aizsākušās arī Latvijā. Pateicoties atbilstošiem tehnoloģiskiem risinājumiem, tieši digitalizācija ļautu atslogot mediķu administratīvo darbu, kā arī pavērtu iespējas uzlabot veselības aprūpes pieejamību, kvalitāti, efektivitāti, atbilstību pacientu vajadzībām un ilgtspēju. Latvijā ir izstrādāta digitālās veselības stratēģija līdz 2029. gadam. Jācer, ka rakstu darbiem un esošajām diskusijām ekspertu līmenī sekos arī reāla rīcība un praktiski ieguvumi visai sabiedrībai.

Diskusijās Ministru kabinetā par 2023. gada valsts budžetu Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka nevienā jomā vairs nevarēs atļauties piešķirt papildu naudu, ja nebūs veiktas reformas. Man ir jautājum – vai reformēt nozari, kura gadiem ilgi cieš no finanšu trūkuma, ir mērķtiecīgi?