It kā sīks, bet zīmīgs, patiesībā simbolisks notikums Latvijas galvaspilsētas Rīgas dzīvē. Pagājušās piektdienas, 25. augusta, rītā pazuda trīs soliņi, kas bija novietoti Ģertrūdes un Krišjāņa Barona ielas stūrī iepretim tramvaja pieturai, blakus lielveikalam "Barona centrs". Un es labi zinu, kāpēc tos novāca. Jo pēdējo mēnešu laikā šie soliņi katru dienu tika aptaisīti, apķēzīti, es atvainojos par tiešumu, apdirsti. Latviešu valoda šai ziņā ir bagāta. 

Ar apskaužamu regularitāti uz tiem parādījās viena, pat divas sūdu čupas. Cik noprotams, pie vainas bija tā saucamie "cilvēki bez noteiktas dzīves vietas", kuriem šie soliņi jau vairākus gadus kļuvuši par iecienītu apmešanās vietu. Iztaujājot tuvējo veikalu un kafejnīcu darbiniekus, uzzināju, ka soliņus it kā esot novākuši "pašvaldībnieki". Tātad tā vietā, lai tiktu galā ar šiem ķēzītājiem, pilsētas saimnieki likvidēja soliņus. 

Tā nu iznāk, ka viens no pirmajiem jaunās Rīgas domes koalīcijas darbiem bija padošanās, tautas valodā runājot, bomžiem.