Klimatneitralitātes sludinātāju redzeslokā beidzot nonākuši arī Dziesmu svētki. Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis 5. jūlijā radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" izteicies, ka šogad pirmo reizi tiekot mērīta Dziesmu svētku radītā ietekme uz vidi. Tas ļaušot izdarīt secinājumus, kā mums turpmāk svinēt. 

Citējot J. Rozīti: "Pieņemu, ka šāda līmeņa svētki kā šonedēļ, pēc gadiem 10–15 būs ļoti stingri uzskaitīti pēc šīm ietekmēm. Šobrīd tas notiek ar brīvprātību, reizēm ar vieglu joku, kā tāda sociāla atbildība, bet es domāju, ka tādi šie būs pēdējie svētki." Lūk, kā! Pēdējie svētki! Man gan šķiet, ka svētki ir svētki. Pati svētku būtība nozīmē to, ka tajos atļaujamies vairāk nekā ikdienas dzīvē – gan emociju, gan tēriņu ziņā. No sacītā nojaušams, ka Dziesmu svētki gluži automātiski nozīmējot kaitējumu klimatam. Bet ar tām klimata ietekmēm (ja tādas vispār eksistē) nav tik vienkārši. Tīri intuitīvi man šķiet, ka Dziesmu svētki nevis palielina, bet tieši otrādi – samazina ietekmi uz klimatu. Jo svētku nedēļā tūkstošiem cilvēku nevis brauc uz darbu savās privātajās mašīnās, bet tiek vesti uz mēģinājumiem autobusos. Ēdiens tiek gatavots centralizēti, kas ietaupa elektrību un gāzi. Turklāt ir taču vēl mierīgā, klusā pēcsvētku brīvdiena!