Saruna ar biedrības "Drone Force – Europe" valdes locekli Māri Bružu.

Gaisa triecieni Ukrainā – kādus secinājumus varam izdarīt? Vai to, ka krievi ļoti spēcīgi, bet ukraiņiem arī netrūkst spēka, jo skaitliski viņi notriec lielu daļu dronu?

M. Bruža: Būtībā tas ir atkarīgs no dažādiem variantiem – ja skatās no ukraiņu puses, viņi ir sakārtojuši savu pretgaisa aizsardzību, taču problēmas rada tas, ka krievi piemēro dažādas taktikas, mēģina apiet sakārtoto ukraiņu aizsardzību. Protams, ukraiņi ir malači, ka viņi diezgan daudz no tiem dabū zemē, bet ir tādi, kas izskrien cauri aizsardzībai un sasniedz tā definēto "mērķi". Savukārt no krievu puses – viņi ir atraduši savu veidu – tas ir "Geran 2" jeb "Shahed" tipa drons, kas ir izveidots par mazu naudu, bet vienlaikus ir diezgan efektīvs. Papildus tam ar to pašu tehnoloģiju viņi ir izgudrojuši māņu dronu "Gerbera". Kopā šie droni izmanto šādu taktiku: "Gerbera" lido pa priekšu, sajauc ukraiņu pretgaisa aizsardzībai galvu – viņi izlādē stobrus uz "Gerberas" droniem, tad stobri ir tukši, bet ar nelielu laika intervālu "Gerberām" seko nākamais – "Šahedu" – ešelons. Tad jau viss atkarīgs no tā, cik ātri ukraiņu pretgaisa aizsardzība spējīga pārlādēt stobrus un atkal šaut pretī. Protams, kāds pa radušos spraugu izskries cauri, simt procentu garantija jau nebūs nekad.

Kā ukraiņi cīnās pret droniem, ar ko tos medī?

Tas ir ļoti komplekss pasākums. Sākot ar pretgaisa aizsardzības sistēmām, ko nodrošina pretgaisa aizsardzības spēki, lidmašīnas, helikopteri, droni, kas ielidojušos dronus un raķetes mēģina apturēt, to nodrošinot ar gaisa spēku atbalstu, un mobilās sauszemes spēku zemes grupas, kas izmanto pirmā līmeņa pretgaisa lielgabalus "ZU23".