Problēma ar skrejriteņiem milst arvien lielāka. Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem, Latvijā gan vēl joprojām negadījumos vairāk cieš velosipēdisti, taču cietušo elektrisko skrejriteņu vadītāju skaits strauji vairojas un Rīgā viņu skaits jau pārsniedzot cietušo velosipēdistu skaitu. 

Šogad no janvāra līdz jūnijam ceļu satiksmes negadījumos cietis 91 elektriskā skrejriteņa vadītājs un 147 velosipēdisti. Pirms gada šie skaitļi bijuši attiecīgi 64 un 113. Pērn kopumā ievainoti 375 elektrisko skrejriteņu vadītāji, smagi ievainoti – 28, bojā gājis – viens. Attiecīgi velobraucēji 496, 55, 20. 

Pēc CSDD analīzes, visvairāk cietušo gan ar elektriskajiem skrejriteņiem, gan velosipēdiem ir darba dienas noslēguma stundās, bet naktī ar elektriskajiem skrejriteņiem ir daudz vairāk cietušo, turklāt vairums no nakts stundās cietušajiem elektrisko skrejriteņu vadītājiem ir alkohola reibumā. Turklāt tiek pieļauts, ka dakteriem cietušie skrejriteņu dīdītāji dzērāji slēpj, ka braukuši ar skrejriteņiem, jo tas draud ar bargiem sodiem – līdzīgi kā par braukšanu dzērumā ar velosipēdu. Pēc būtības elektriskais skrejritenis šobrīd ir pielīdzināms velosipēdam – lai ar to varētu braukt no 14 līdz 17 gadu vecumam, nepieciešamas velosipēda vadītāja tiesības, pēc 18 gadu vecuma tiesības vairs nav nepieciešamas.