Komforta izlutinātā Eiropa ir aizmirsusi, kā tas ir – pieciest kaut vai tikai sadzīves neērtības.

Šogad ir nepieredzēti karsts, sauss un spiedīgs vasaras sākums – klimata pārmaiņas, kuras daudzi joprojām noliedz, ir acīmredzamas. Tās notiek arī politikā. Pasaule neticēja, ka pusotru gadu neviena diena un nakts Ukrainā nepaies bez trauksmes sirēnām, ienaidnieka uzlidojumiem un upuriem, bet milzīgā Krievijas armija tā arī nespēs Ukrainu pakļaut, un ukraiņi ne tikai šo drausmīgo spiedienu spēs izturēt, bet pat sāks atgūt okupētās teritorijas. Uz ilgi gaidīto Ukrainas bruņoto spēku uzbrukumu ir liktas milzīgas cerības, un vēlamo gribējās piedzīvot pēc iespējas ātrāk, taču tas aizkavējās, jo putinisti izpostīja Kahovkas ūdenskrātuves dambi, izraisot milzīgu ekoloģisko un humanitāro katastrofu. 

Tomēr, neskatoties ne uz ko, ukraiņu tauta un armija ir gatava cīnīties tik ilgi, cik tas uzvarai būs nepieciešams. Darbības vārds "izturēt" ir kļuvis par tautas spēka vārdu. Izturēt ierakumu elli, bēgļu dzīves smagumu un aizmugures ikdienu. Komforta izlutinātā Eiropa ir aizmirsusi, kā tas ir – pieciest kaut vai tikai sadzīves neērtības. Latvijā šodien ļoti daudzi sirgst ar ieaudzināta bezpalīdzīguma sindromu, kas izpaužas kā: "Ak, mēs jau neko nespējam, no mums jau nekas nav atkarīgs!" Ukraina šodien ir paraugs ne tikai Latvijas bruņotajiem spēkiem, bet ikvienam no mums.